Hansens: Nevajadzētu ar nodokļiem noslogot tos, kas var pamest valsti

To šodien "Spīdolas balvas ekonomikā 2011" pasniegšanas ceremonijā nolasītajā gada lekcijā ekonomikā uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens.

Atrisinot minēto nodokļu problēmu, tiktu veicināta valsts konkurētspēja, kā arī mazināta ēnu ekonomika.

Hansens norādīja, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi nodrošinātu likumdošanā nostiprināta fiskālā disciplīna, jo tas uzņēmējdarbības vidi padarītu stabilu, pārliecinošu un paredzamu, tāpat būtu jāturpina ekonomikas stabilizēšanas pasākumi, par kuriem valdība vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Ekonomists uzsvēra, ka Latviju nevar salīdzināt ar patlaban ekonomiskās grūtībās nonākušo Grieķiju - nedz pēc parāda apjoma, nedz strukturālajiem rādītājiem. "Pēc dažiem gadiem Latvijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju būs lielāks nekā Grieķijā. Jau tagad redzams, ka nošķīrums starp Austrumiem un Rietumiem ir novecojis. Precīzāk būtu meklēt atšķirības starp Ziemeļiem un Dienvidiem, un esmu pārliecināts, ka Latvija ir izvēlējusies Ziemeļus," sacīja Hansens.

Kaut arī Latvijai pastāv daži izaugsmes šķēršļi, tomēr ir arī ļoti daudz izaugsmes veicinātāju, tāpēc Hansens paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei ir labas izredzes. "Ceru, ka to nodrošinās politiķi, kā arī aktīvas un kompetentas sabiedrības debates," uzsvēra Hansens.

Šodien Latvijas Universitātes ekonometrijas profesoram Mihailam Hazanam tiek pasniegta "Ekonomistu apvienības 2010" "Spīdolas balva" ekonomikā.

Hansens pasākumā nolasīja ikgadējo gada lekciju ekonomikā.

Jau ziņots, ka bez Hazana balvai tika izvirzīts arī Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš un AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) vadītājs Roberts Strīpnieks.

Apbalvojums Hazanam piešķirts par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.

"Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris sacīja, ka Hazans, līdzīgi kā pati Spīdola, rosina domāt pārmaiņu virzienā. "Viņa veiktie pētījumi kalpos kā katalizators diskusijām ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī sabiedrībā, un, cerams, tie uzrunās valstsvīrus nepieciešamo lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai," norādīja Kehris.

Savukārt SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uzsvēra, ka Spīdolas balvas piešķiršana akadēmiskās vides pārstāvim vēlreiz apstiprina sen zināmu faktu, ka bez akadēmiskiem pētījumiem un pamatojumiem biznesa vidē neiztikt. "Tās ir divas nozares, kas, viena otru papildinot un savstarpēji korelējot, sekmē ekonomiskās vides pozitīvu izaugsmi," sacīja Gulbis.

Iepriekšējo gadu Spīdolas balvas ekonomikā laureāti ir Einars Repše, Andris Šķēle, Bertolts Fliks, Ingrīda Blūma, Vaira Vīķe-Freiberga, Andrejs Žagars, Juris Biķis un Rūta Dimanta.

LETA