Portāls: atlūgumu iesniegusi "airBaltic" valdes locekle Laila Odiņa
Atlūgumu iesniegusi nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes locekle, kompānijas operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kuras kandidatūru vēl rudenī izskatīja kompānijas vadītāja amatam, liecina portāla "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.
Neoficiāli šāds lēmums tiek skaidrots ar "airBaltic" sarežģīto finanšu situāciju.
Lidsabiedrībā apstiprina, ka Odiņa 20.martā atstājusi amatu lidsabiedrības valdē. Odiņa esot laicīgi plānojusi un saskaņojusi šādas pārmaiņas, lai pievērstos "jauniem akadēmiskiem un profesionāliem izaicinājumiem". Uzņēmumā uzsver, ka par Odiņas pēcteci amatā lidsabiedrība paziņos tuvākajā iespējamā laikā.
Līdz ar to "airBaltic" valde palikusi nepilnā, divu locekļu sastāvā, - tajā darbojas tikai lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss un valdes loceklis Vitolds Jakovļevs.
Tiek apgalvots, ka Odiņas vietā pašlaik jauns valdes loceklis vēl nav nolūkots un viņas aiziešana ir trieciens lidsabiedrībai. Odiņas vietā tikšot meklēts atbilstošas kvalifikācijas speciālists, pirmkārt izvērtējot kandidātus pašu "airBaltic" darbinieku vidū.
Lidsabiedrības jaunais valdes loceklis būs jāapstiprina "airBaltic" padomei, kuras jaunais sastāvs tika iecelts pirms mēneša. Padomes jaunpienācējs ir ar Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu saistītais Valters Grīnvalds.
Odiņas lēmums iesniegt atlūgumu neoficiāli tiek saistīts ar jaunajiem apstākļiem, kādos nākas darboties "airBaltic", ko skārušas nopietnas finanšu grūtības. Martā valdībā skatītais aviosabiedrības biznesa plāns tuvāko piecu gadu laikā paredz 330 miljonu latu konsolidāciju, ko plānots panākt, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus.
Tieši uz Odiņas, kura lidsabiedrībā darbojas no tās dibināšanas, pleciem pēdējā laikā esot gūluši sarežģīti lēmumi par "airBaltic" darbības nodrošināšanu jaunajos apstākļos. Nozares amatpersonas un avoti lidsabiedrībā, paužot personisko viedokli, portālam atzinuši, ka taupības pasākumi, kurus īstenot sācis "airBaltic", tā servisu tuvina zemo cenu lidsabiedrību līmenim.
Tiek apgalvots, ka lielāko daļu no laika periodā līdz 2016.gadam konsolidējamajiem 330 miljoniem latu "airBaltic" iegūs, palielinot ieņēmumus, un tas nenotiks pārsvarā uz izdevumu samazināšanas rēķina. Plānots palielināt ieņēmumus uz lidmašīnu piepildījuma rēķina, padarot efektīvāku "airBaltic" maršrutu tīklu un cenu politiku.
Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss marta sākumā preses konferencē atzina, ka zaudējumu apjoms šogad plānots 38 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā - 16 miljoni latu. 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem. 2014.gadā plānoti vairs tikai nelieli zaudējumi vai jau atgriešanās pie peļņas.
Lai veiktu šādus finanšu uzlabojumus, ir izstrādāta 27 pasākumu programma. Tā ietver darbinieku skaita samazināšanu par 15% un labāku tranzītsavienojumu izveidi, lai pasažieriem samazinātu laiku, kas tiek pavadīts lidostā.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
