„Lāču maizes” īpašniekam Skauģim krieviem jātaisnojas par vecu interviju

Pagājušā gada decembrī Ukrainas nedēļas laikrakstā „Ježeņedeļņik 2000” bija publicēta intervija ar Skauģi, kurā viņš pauda pārliecību, ka krievu valoda Latvijā nekad nekļūs par otro valsts valodu. Tāpat Skauģis ukraiņu izdevumam esot apgalvojis, „ka Krievijai nav nākotnes”, jo tur valda padomju psiholoģija un boļševiki tur jau 1917. gadā apšāva vai uz Sibīriju izsūtīja visus domājošos cilvēkus. Maizniekmeistars arī esot teicis, ka krievi esot vainīgi pie Latvijas okupācijas un viņi tagad saņemot „pēc nopelniem”. „Ježeņedeļņik 2000” arī rakstīja, ka Skauģis par nepieņemamu ķecerību uzskata cenu zīmju rakstīšanu krievu valodā Latvijas veikalos.

Pusgadu pēc šī raksta parādīšanās Ukrainas presē Skauģim nācies taisnoties Rīgas krievu laikrakstam „Vesti Segodņa”. Sarunā ar to Skauģis teic, ka ukraiņu žurnāliste esot nepareizi interpretējusi viņa teikto un viņam pierakstīti vārdi, kurus viņš nekad nav teicis.

„Neesmu izteicis antikrieviskas domas. Žurnāliste vienkārši kājām gaisā sagrieza manus vārdus par krievu valodu un Krieviju. Esmu šokā! Biju pārsteigts, kā manis teiktais tika pasniegts Ukrainas avīzē. Laikam man vajadzēja iepriekš sarunāt, ka pirms publicēšanas žurnāliste man tekstu atrādīs. Diemžēl to neizdarīju. Tā arī bija mana kļūda. Protams, ka es neparakstītos zem tā, ko žurnāliste tajā rakstā ir sarakstījusi Antikrieviskas domas neesmu izteicis. Vienīgi pieminēju vēsturiskus faktus. Bet secinājumi, kurus izdarīja publikācijas autore, lai paliek uz viņas sirdsapziņas,” Skauģis teica portālam ves.lv.

Tai pašā laikā ves.lv uzsver, ka visi mēģinājumi sazināties ar skandalozās publikācijas autori Lidiju Deņisenko ir beigušies neveiksmīgi. „Ježeņedeļņik 2000” redakcijā ir paziņots, ka pašlaik žurnāliste atrodas komandējumā un viņu sazvanīt nav iespējams.

Jāatgādina, ka uzreiz pēc publicēšanas Ukrainā šo „Ježeņedeļņik 2000” rakstu pārpublicēja arī Latvijas krievvalodīgie plašsaziņas līdzekļi. Šis raksts izraisīja vairāku krievu valodas aizstāvju sašutumu, kas aicināja boikotēt „Lāču” produkciju.

Piemēram „Dzimtās valodas” aktīvists Ilarions Girss paziņoja: „Tagad „Lāči” ir latviešu nacionālisma un rusofobijas preču zīme. Krievam tādu maizi pirkt nozīmē necienīt sevi”

Jāuzsver, ka šīs vecās intervijas izcelšanas datums no bibliotēkas plaukta nav nejaušība. Tā parādījās dienā, kad krievu valodas aizstāvji Ukrainā gavilēja, jo Ukrainas parlaments apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredzēja krievu valodai valstī piešķirt augstāku statusu – reģionālās valodas statusu, kas gan nav līdzvērtīgs valsts valodas statusam.