Novecojušu karšu dēļ Latvijas zemnieki varētu zaudēt miljonus
Novecojušu karšu izmantošana tiešmaksājumos Latvijai draud ar iespējamiem uzrēķiniem jeb soda naudām, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Raidījums norāda, ka, aprēķinot platību maksājumus, tiek izmantotas ortofotokartes, kuras gatavo Aizsardzības ministrijas Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra. Šajās kartēs Lauku atbalsta dienests (LAD) iezīmē precīzas teritorijas, par kurām maksāt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem. Tomēr, ja šo izmaksu pamato ar novecojušām kartēm, Latvijai ir risks pēc Eiropas audita pārbaudēm uzrēķinos zaudēt miljoniem latu.
"Mēs saskatām šeit problēmu, un mēs esam iestāde, kas strādā ar Eiropas Savienības (ES) naudu, un mēs nevēlamies nonākt nepatikšanās. Lielās nepatikšanās," raidījuma sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Viņa arī atzīmēja, ja Eiropas Komisija konstatē, ka valsts strādā ar novecojušiem lauku reģistra datiem, uzrēķins var būt 2%, 5%, 10% vai pat 20% apmērā, atkarībā no konstatētā riska. Latvijas gadījumā mazākās sankcijas naudas izteiksmē būtu no 3,5 miljoniem latu.
Pēc raidījuma ziņotā, šobrīd aptuveni pusei karšu aktualitāte ir uz atļautās piecu gadu robežas. Savukārt no nākamā gada Eiropas Komisija prasa platību maksājumus pamatot ar vēl svaigākām kartēm, ne vecākām par trim gadiem. Tomēr jau šobrīd pamatīgas problēmas ir atjaunot kartes ik pēc pieciem gadiem un trīs gadu cikls ar esošajiem resursiem ir neiespējams.
Turklāt jau pērn Eiropas Audita komisija pieprasījusi paskaidrojumus par plānotajiem pasākumiem karšu aktualizēšanai. Pagaidām gan audita gala slēdziena vēl nav.
Raidījums informē, ka februāra laikā Zemkopības ministrijā taps informatīvs ziņojums valdībai, ar lūgumu pēc papildu finansējuma.
"Šī mirkļa resurss mums patiešām ļauj tikai desmit gadu laikā visu aktualizēt, un mums tiešām ir teritorijas, kur mums kartes ir no 2007.gada, - pieci gadi un vecākas. Un tas apmērs, kāds mums šobrīd ir, ne tikai neļauj iedzīt, bet visu laiku liek atpalikt, un mēs no tā vilciena pēdējā vagona atpaliekam un atpaliekam aizvien vairāk, un ja nebūs šī papildu finansējuma, tad mēs viņā nekad neieleksim," sacīja Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors Harijs Baranovs.
Raidījums arī atzīmē, ka Ģeotelpiskās informācijas aģentūra šobrīd aerofotogrāfijas ar nepieciešamo informāciju spēj sagatavot pusotra gada laikā. Savukārt tas, ko prasa LAD vajadzības, ir datu apstrāde jau sešu mēnešu laikā.
LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
