Kā Krievijas telekomunikāciju operatori piespiedu kārtā "pārtapa par FSB aģentiem"
Krievijas varasiestādes spērušas jaunus soļus digitālās kontroles pastiprināšanā pār iedzīvotājiem, pastiprinot ierobežojumus VPN izmantošanai, kā arī ievērojami paplašinot drošības dienestu piekļuvi iedzīvotāju datiem.
Gadu gaitā Krievijā tikusi izveidota plaša elektroniskās uzraudzības sistēma SORM jeb tā dēvētā "melnā kaste", kas ir pieslēgta katra telekomunikāciju operatora tīklam. Līdz šim tā ļāva drošības dienestiem izsekot iedzīvotāju veiktajiem zvaniem un saziņai. Tomēr kā liecina Krievijas Digitālās attīstības ministrijas ziņojumi, datu apjoms, kas telekomunikāciju operatoriem turpmāk ar SORM būs jāievāc, tiks būtiski paplašināts.
Rīkojums pieprasa, ka turpmāk operatoriem būs jāievāc arī iedzīvotāju bankas rekvizīti, ģeolokācija, pases dati, nodokļu identifikācijas numurs, apmeklētās vietnes un citi dati.
Turklāt, šai informācijai būs jābūt pieejamai reāllaikā, kas nozīmē to, ka FSB aģents varēs ievadīt sistēmā jebkura Krievijas pilsoņa numuru un piekļūt pilniem datiem par šo personu.
Mazie operatori tiks iznīcināti
Kamēr Ministrija paziņojusi, ka šie pasākumi ir būtiski "Krievijas nacionālās drošības nodrošināšanai", jaunās prasības uzliks papildus ekonomisko slogu uz tīkla infrastrūkstūru īpašniekiem, jo viņiem būs būtiski jāpārstrādā sava programmatūra, kā arī jāiegādājas jaudīgāki serveri, lai glabātu lielus datu apjomus.
Pamata aparatūras un programmatūras komplekta minimālās izmaksas ir vismaz 5 miljoni rubļu [jeb 60 tūkstoši eiro], kas daudziem vietējiem operatoriem nav izpildāma prasība. Lai risinātu problēmu vairākas amatpersonas ierosinājušas ieviest "SORM ārpakalpojumu" modeli, saskaņā ar kuru lielie operatori par maksu pārsūtītu mazo operatoru klientu datus caur savām sistēmām.
Šeit jāuzsver, ka Krievijā interneta sistēmas vēsturiski bijušas ļoti fragmentētas un valstī ir aptuveni 10 tūkstoši mazo telekomunikācijas operatoru. Līdz ar jaunajām prasībām mazajiem pakalpojumu sniedzējiem trūks līdzekļu, un, iespējams, tieši tas ir galvenais Krievijas valdības stratēģijas mērķis- iznīcināt mazos operatorus, piespiežot tos iegādāties novērošanas iekārtas, kas ir ārpus viņu finansiālajām iespējām. Jo ja būs mazāk operatoru — būs arī mazāk durvju, kuras uzraudzīt. Savukārt tie operatori, kas izdzīvos - savus datus būs spiesti nodot lielajiem operatoriem.
Pastiprināta arī uzraudzība pret VPN
Tāpat Krievijas varasiestādes pastiprinājušas spiedienu pret VPN pakalpojumu izmantošanu, cenšoties ierobežot iedzīvotāju piekļuvi ārvalstu tiešsaistes platformām un saziņas rīkiem.
Marta beigās Krievijas Digitālās attīstības ministrs Maksuts Šadajevs paziņoja, ka viens no ministrijas prioritārajiem uzdevumiem ir samazināt VPN lietošanu Krievijā. Vienlaikus ministrija rosinājusi virkni pasākumu starptautiskās datu plūsmas ierobežošanai, tostarp aicinot operatorus nepaplašināt sakaru kanālus uz Eiropu, ierosinot aplikt ar nodokli starptautiskās datu plūsmas, kas pārsniedz 15 GB, kā arī bloķēt VPN lietotāju piekļuvi interneta vietnēm Krievijā.
Arī medijs "Forbes", atsaucoties uz informētiem avotiem, norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, pieprasījis valsī ierobežot VPN lietošanu. Tikmēr Kremlis oficiāli noliedzis, ka tā rīcībā būtu informācija par šādiem norādījumiem.
