Polijas tiesa atļauj izdot Ukrainai krievu arheologu Butjaginu, Krievijā ārdās un prasa asinis
Polijas tiesa atļāva izdot Ukrainai pazīstamo Krievijas arheologu Aleksandru Butjaginu, kuru Ukrainā apsūdz par ilgstošiem nelikumīgiem izrakumiem anektētajā Krimā un vērtīgo artefaktu izvešanā uz Krieviju. Polijas tiesas lēmums Krievijā uztverts ar prognozējamu histēriju, dažāda ranga politiķiem sacenšoties mutes palaišanā.
Pagaidām Sanktpēterburgas Ermitāžas muzeja senās arheoloģijas nodaļas vadītājs Aleksandrs Butjagins paliks cietumā Varšavā, kamēr viņa advokāts gatavo apelāciju, lai novērstu zinātnieka izdošanu. Krievu zinātnieks tika arestēts 2025. gada decembrī kādā Varšavas viesnīcā, kamēr viņš apceļoja vairākas Eiropas valstis, kur lasīja lekcijas. Kijivas tiesa viņa aresta orderi bija izdevusi jau 2025. gada aprīlī, vēsta BBC.
Tiesas lēmums nav galīgs. Apelācijas tiesa var šo lēmumu atcelt, mainīt vai nosūtīt lietu uz jaunu izskatīšanu pirmās instances tiesā. Maksimālais apcietinājuma termiņš izdošanas lietā ir divi gadi. Ja apelācijas tiesa apstiprinās arheologa izdošanu, lieta nonāks Polijas tieslietu ministra rokās. Pēdējais vārds izdošanas lietās pieder viņam.
Ukraina apsūdz viņu un viņa komandu nelikumīgu arheoloģisko izrakumu veikšanā senā grieķu apmetnē Krimā kopš 2014. gada. Izrakumi veikti bez Ukrainas varasiestāžu atļaujas. Butjagins apsūdzēts arī par kaitējuma nodarīšanu senajai grieķu apmetnei aptuveni 200 miljonu grivnu (4 miljonu eiro) apmērā un par atrasto artefaktu pārvešanu uz Krieviju. Butjaginam Ukrainā draud cietumsods līdz desmit gadiem.
Grieķu kolonija Mirmekija, kas tiek datēta ar 6. gadsimtu pirms mūsu ēras, ir starptautiski atzīta par nacionālas nozīmes Ukrainas vēstures pieminekli un tās kultūras mantojuma sastāvdaļu. Krimu Krievija sagrāba 2014. gada februārī un anektēja martā.
Zīmīgi, ka pēc dažu nedēļu gaidīšanas sakarā ar Butjagina arestu Ermitāžas direkcija paziņoja, ka neapmaksās viņa advokātu.
Uz Krievijas reakciju nebija ilgi jāgaida, un tā tika pausta tradicionāli “diplomātiskos” izteicienos.
Krievijas iestādes “Rossotrudņičestvo” jeb Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības lietu federālās aģentūras direktors Jevgeņijs Primakovs poļus nosauca par “nezvēriem”, kuri “konkrēti nolēmuši nodot zinātnieku — ne politiķi, ne militāristu, bet zinātnieku — burtiskām mocībām un nāvei.” Viņš pieprasīja atriebties visiem poļiem Krievijā. “Diplomātiskajām pārstāvniecībām un uzņēmumiem, oficiālajām un privātpersonām no Polijas Krievijā ir jābūt pēc iespējas sliktāk.” Viņš atzina, ka šādu pieeju var dēvēt par “ķīlnieku sagrābšanu”, taču neesot citas iespējas pret Poliju, kas “cilvēkus izbaro velliem”.
Savukārt Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Žuravļovs uzskata, ka vajag arestēt Polijas vēstnieku. “SBU pagrabos daudz cilvēku ir pazuduši bez jebkādas tiesas un izmeklēšanas. Atmaksājot vajag apcietināt Polijas vēstnieku, šajā situācijā nedrīkst būt nekādu sentimentu un diplomātiskās neaizskaramības,” dārdēja Žuravļovs.
