Krievija plāno izmantot armiju, lai aizsargātu savus pilsoņus ārzemēs. Ko tas praksē nozīmēs Baltijai

Igauņu medijs "Postimees.ee" mēģināja saprast, ko tas varētu nozīmēt praksē.

Krievijas Valsts Dome pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļauj valsts prezidentam izmantot armiju, lai aizsargātu krievus, ja viņi tiek arestēti saskaņā ar ārvalstu tiesu lēmumiem.

Šobrīd likumprojekts tiek pārbaudīts juridiski, taču Krievijas apstākļos tas drīzāk ir formalitāte – ja tiek doti norādījumi pieņemt likumu, pašreizējais Valsts Domes sastāvs, kas ir pilnīgi lojāls Putinam, to izdarīs.

Tajā pašā laikā Krievijā jau pastāv federālais likums "Par drošību", kurā teikts, ka valstij ir tiesības izmantot spēka un citus resursus, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus un viņu intereses ārvalstīs.

Jaunās iniciatīvas autori atzina, ka piedāvātās izmaiņas tiek veiktas "šīs normas attīstībai". Paskaidrojošajā piezīmē pie likumprojekta, kas pieņemts pirmajā lasījumā, teikts, ka tas ir izstrādāts, lai aizsargātu krievu tiesības gadījumā, ja viņi tiktu arestēti vai citādi vajāti ārvalstīs.

Piemēram, Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki var tikt izmantoti, lai aizsargātu krievus ārzemēs jebkurā formā, kas tiks atzīta par "nepieciešamu un pietiekamu" pēc Putina lēmuma.

Galvenais jautājums

Ko nozīmē "nepieciešama un pietiekama" forma - tas ir pats svarīgākais jautājums. Krievijas izdevuma RBK analītiķi pieļāva, ka likums varētu tikt sagatavots aizsardzībai pret Starptautisko tiesu.

Saskaņā ar "Telegram" kanāla "Faridaily" datiem, runa ir par iespējamo Krievijas bērnu tiesību komisāres Marijas Lvovas-Belovas arestu pēc Starptautiskā kriminālā tiesa aresta ordera vai Krievijas karavīru vajāšanu saistībā ar Eiropas padomes izveidojamo tribunālu. Izdevums "Kommersant" uzskata, ka jaunā norma varētu kalpot kā tiesiskais pamats Krievijas "ēnu flotes" sargāšanai vai eskortēšanai.

Krievijas BBC Krievu dienesta militārais analītiķis Pāvels Aksenovs uzskata, ka jaunā likuma pieņemšana nekādā veidā nav saistīta ar Krievijas plāniem tuvākajā laikā uzbrukt NATO valstīm, tostarp Baltijas valstīm. Eksperta viedoklis ir, ka Krievijai pašlaik nav resursu jaunai karam.

"Jāveic jauni mobilizācijas pasākumi, ko Krievijas varas iestādes skaidri nevēlas," uzskata Aksenovs. "Turklāt šādas sagatavošanās prasīs mēnešus un, visticamāk, izraisīs kādu reakciju no NATO puses. Krievija noteikti nevēlas karot ar NATO nevienā veidā un nevienā frontē."

Pamatu graušana

Tomēr no starptautiskā tiesību viedokļa jaunā Krievijas likumdošana grauj starptautiskā tiesiskā kārtība pamatus, uzskata Tartu universitātes starptautiskās tiesības profesors Lauri Mjalkso.

"Pēc savas loģikas šādi argumenti atgādina Hitlera paziņojumus 1939. gadā, kad viņš apgalvoja, ka vāciešus it kā vajā Čehoslovākijā un Polijā. Tieši pret šādu loģiku tika formulēts aizliegums lietot spēku ANO Statūtos," saka Tartu universitātes starptautiskās tiesības profesors Lauri Mjalkso.

"Militārā iejaukšanās ar pamatojumu aizsargāt pilsoņus vai ar jebkādu līdzīgu attaisnojumu pēc savas būtības ir agresija. Līdz ar to jaunā Krievijas likumdošana neatbilst starptautisko tiesību normām un grauj starptautiskā tiesiskā kārtība pamatus, kas tika saskaņoti 1945. gadā."

Igaunijas reakcija

"Igaunija rūpīgi seko likumdošanas izmaiņām Krievijā, īpaši tām, kas var attiekties uz bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas,” norādīja Igaunijas Ārlietu ministrija.

"Pašlaik nav pamata secināt, ka pastāv tieša vai tūlītēja apdraudējuma Igaunijas drošībai. Šādi soļi var liecināt par Krievijas gatavības pieaugumu izmantot dažādus, tostarp nelikumīgus, līdzekļus savu interešu aizsardzībai."

"Krievijas Federācijas likumdošanas darbības nav mainījušas apdraudējuma ainu Igaunijai un tās drošības situāciju. Igaunijai nav tieša militāra apdraudējuma, un aizsardzības spēki, ja nepieciešams, ir gatavi jebkurā brīdī aizstāvēt valsti," paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrija.

"Vienlaikus Krievijas stratēģiskie mērķi nav mainījušies, un lielākais drošības apdraudējums Igaunijai un visai Eiropas un Ziemeļatlantijas drošības sistēmai joprojām ir Krievija."