Maldīvijā steidz izcelt bojā gājušos nirējus, cenšoties apsteigt haizivis

Informētas personas paziņoja Itālijas ziņu aģentūrai ANSA, ka no aptuveni 60 metru dziļuma izdevies izcelt Dženovas universitātes ekoloģijas pasniedzējas, profesores Monikas Montefalkones un pētnieka Federiko Gvaltjēri mirstīgās atliekas. Trešdien speciālisti cer izcelt Montegfalkones 20 gadus vecās meitas Džordžas Somakalas un 31 gadu vecās Murielas Odenīno ķermeņus. Niršanas instruktora Džanlukas Benedeti līķi izdevās atrast jau piektdien netālu no alas ieejas, pārējos atrada alas trešajā, vistālākajā nodalījumā. Maldīvijas valdības pārstāvis Ahmeds Šāms bija izteicies, ka četri upuri atradās vienkopus.

“New York Post” vēsta, ka organizācija “Divers Alert Network Europe” 48 stundu laikā bija izveidojusi elites nirēju komandu. Savā mājaslapā tā norādīja, ka viņi ir tehniskās un alu niršanas speciālisti ar starptautisku pieredzi meklēšanas un izcelšanas operācijās, tostarp darbā “dziļās, no augšpuses noslēgtās vidēs, šaurās telpās un augsta riska situācijās”.

Speciālistiem jāsteidzas ar bojāgājušo izcelšanu, pirms ar viņiem sāks mieloties haizivis, turklāt ķermeņu atgūšanas operācijai traucē sarežģītie laikapstākļi. “Mēs izcelsim [upuru ķermeņus]. Mēs nevaram viņus atstāt haizivju rīcībā. Šeit ir vajadzīgi eksperti,” pagājušajā nedēļā Itālijas laikrakstam “La Stampa” sacīja “Divers Alert Network Europe” izpilddirektore Laura Maroni.

"Thinwana Kandu" alu sistēma ir vietējiem pazīstama kā "haizivju ala".

Bojāgājušo ķermeņi tiks nogādāti dzimtenē Itālijā, lai veiktu autopsiju. Uzsākta izmeklēšana, lai noskaidrotu traģēdijas cēloņus un atbildīgās personas.

Jauns.lv jau vēstīja, ka pieci itāļu nirēji pagājušajā nedēļā gāja bojā, pētot Maldīvijas zemūdens alas. Negadījums notika ceturtdien, kad nirēji pie Vaavu atola devās izpētīt zemūdens alas vairāk nekā 50 metru dziļumā un neatgriezās. Bojāgājušo skaitā ir Dženovas universitātes jūras bioloģijas profesore Monika Montefalkone un viņas 20 gadus vecā meita, kā arī trīs citi pētnieki — jahtas “Duke of York” kapteinis Džanluka Benedeti bija niršanas instruktors, Federiko Gvaltjēri rakstīja disertāciju par Maldīvijas atoliem, bet Muriela Odenino darbojās jūras dabas aizsardzības jomā.

Nirēju komanda ar “Duke of York” ceturtdienas rītā bija devusies uz vienu no Maldīvijas vispopulārākajām niršanas vietām. Uz klāja palikusī jahtas komanda sacēla trauksmi, kad pēc ilgāka laika neviens no nirējiem tā arī neuzpeldēja.

Savukārt sestdien dzīvību zaudēja viens no maldīviešu armijas nirējiem. Maldīvijas armijas seržants Mohameds Mahdhī bija nirēju komandā, kas bīstamos apstākļos meklēja bojāgājušo ķermeņus, Viņš kritiskā stāvoklī tika nogādās slimnīcā un no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Eksperti norādījuši, ka traģēdijas iespējamie faktori varētu būt skābekļa toksiskums un panika. Veronas Universitātes slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Klaudio Mičeleto ceturtdien izteicās Itālijas izdevumam “Adnkronos”, ka “iespējams, ka kaut slikts notika ar baloniem”, tā kā gājuši bojā visi ekspedīcijas locekļi. “Nāve no skābekļa toksiskuma jeb hiperoksijas ir viens no dramatiskākajiem nāves gadījumiem, kas var notikt niršanas laikā – tās ir briesmīgas beigas,” viņa teikto citēja “The New York Post”.

Nirēji parasti elpo balonos saspiestu gaisu, kas sastāv no 21% skābekļa un 79% slāpekļa, bet dažkārt var izmantot arī nitroksu, kuram ir augstāks skābekļa saturs. Tas palīdz pagarināt zem ūdens pavadīto laiku, taču gāzes ar augstāku skābekļa koncentrāciju ieelpošana var kļūt nāvējoša. “Kad ieelpo pārāk augstu skābekļa koncentrāciju, gāze kļūst ķermenim toksiska,” uzsvēra Mičeleto. “Niršanas laikā rodas reibonis, sāpes, apziņas izmaiņas un dezorientācija, padarot neiespējamu izpeldēšanu virspusē.”

Savukārt Itālijas Zemūdens un hiperbāriskās medicīnas biedrības prezidents Alfonso Bolognini norādīja, nirēju nāvi varēja veicināt arī panika. “50 metru dziļā alā dziļumā pietiek ar nirēja kādu problēmu vai panikas lēkmi,” viņš sacīja. “Satrauktu kustību rezultātā ūdens kļūst duļķains un var pasliktināt redzamību,” tādējādi izraisot “nāvējošas kļūdas.”

Maldīvijas varas iestādes notikušo nodēvējušas par briesmīgāko niršanas negadījumu valsts vēsturē. Kaut gan nāves gadījumi niršanas un snorkelēšanas laikā Maldīvijā nav bieži, pēdējā laikā bijuši vairāki letāli gadījumi. 2024. gada 27. decembrī snorkelēšanas laikā dzīvību zaudēja Japānas parlamenta deputāts Tošijuki Adači, bet 2025. gada 19. decembrī noslīka pieredzējusi britu nirēja, kuras vīrs, arī profesionāls nirējs, no bēdām pārdozēja alkoholu un piedzīvoja sirdslēkmi Maldīvijas galvaspilsētas Males lidostā, nomirstot piecas dienas pēc sievas nāves.