Ādolfs Hitlers atkal uzvar vēlēšanās

Kaut gan Ādolfs Hitlers pie varas Ošanas reģiona Ompundžas apgabalā, kur dzīvo mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, ir jau kopš 2004. gadā, viņš plašāku ievērību izpelnījās 2020. gada vēlēšanās, kad pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, iegūstot gandrīz 85 procentus balsu. Kaut gan Namībijas centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļa vietnē vēl nav publicēti oficiālie rezultāti, soctīklos norāda, viņa uzvara bijusi vēl pārliecinošāka — apmēram 92 procenti.

Ādolfs Hitlers Uunona pārstāv partiju "Dienvidrietumu Āfrikas ļaužu organizācija" (SWAPO), kas Namībijā ir pie varas kopš 1990. gada, kad tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas Republikas. 

“Mans tēvs mani nosauca šī cilvēka vārdā. Iespējams, viņš nemaz nesaprata, par ko Ādolfs Hitlers patiesībā cīnījās,” Hitlers savulaik Vācijas izdevumam “Bild”. “Bērnībā tas man šķita pilnīgi normāls vārds. Tikai kā pusaudzis es sapratu, ka šis cilvēks vēlējās iekarot visu pasauli.”

Pretēji savam vācu vārdabrālim, šis Ādolfs Hitlers uzsvēris, ka viņam nav nekādu plānu par pasaules iekarošanu, tomēr mainīt savu vārdu, kas pasaulei saistās ar asiņaino tirānu un kara noziedznieku, viņš negrasījās, jo to darīt būtu par vēlu, tā kā šis vārds jau ir visos viņa oficiālajos dokumentos. Kandidātu sarakstā, kas drukāts valdības oficiālajā izdevumā, viņa vārds tika saīsināts kā “Ādolfs H”, taču oficiālajā rezultātu vietnē tas parādās pilnībā.

Tomēr 26. novembra intervijā vietnei "namibian.com" Ādolfs Hitlers paziņojis, ka tomēr nolēmis pielikt punktu savai saistībai ar bēdīgi slaveno uzvārda brāli un turpmāk vēlas būt pazīstams kā Ādolfs Uunona, no personu apliecinošiem dokumentiem svītrojot nacistu fīrera uzvārdu. "Mani nesauc Ādolfs Hitlers. Es esmu Ādolfs Uunona. Pagātnē esmu redzējis cilvēkus, kas mani sauc par Ādolfu Hitleru un mēģina mani saistīt ar kādu, kuru es nemaz nepazinu."

Namībija no 1884. līdz 1915. gadam bija Vācijas kolonija ar nosaukumu Vācu Dienvidrietumu Āfrika, tur joprojām dzīvo neliela vācu valodā runājoša kopiena un katru gadu to apmeklē apmēram 120 000 Vācijas tūristu. Kad sākās Pirmais pasaules karš, toreizējā Britu impērijā ietilpstošā Dienvidāfrikas Savienība (kopš 1961. gada Dienvidāfrikas Republika) anektēja šo Vācijas koloniju, to pārvaldot kā Dienvidrietumu Āfriku. Pēc kara beigām Dienvidāfrika saņēma Nāciju līgas mandātu šīs teritorijas pārvaldīšanā, to faktiski uzskatot par savu piekto provinci.

Kamēr Vācija jau 75 gadus cenšas izpirkt savus Otrā pasaules kara un genocīda noziegumus, kas tika pastrādāti Hitlera režīma laikā, tās koloniālā režīma noziegumus Namībijā apspriež daudz retāk, kaut gan pēdējo gadu laikā aizvien aktīvāk izskan prasības pēc reparācijām. Viens no asiņainākajiem ķeizariskās Vācijas noziegumiem toreizējā kolonijā bija apmēram 65 000 herero un 10 000 nama cilšu locekļu noslepkavošana, lai apspiestu sacelšanos laikposmā no 1904. līdz 1908. gadam. Turklāt tūkstošiem herero pārstāvji tika izdzīti uz tuksnesi, kur bija nolemti nāvei, bet daļu ieslodzīja koncentrācijas nometnēs.

Vācija oficiāli atvainojās tikai 2004. gadā, bet 2015. gadā notikušo atzina par pielīdzināmu genocīdam. 2021. gadā Vācija paziņoja, ka samaksās Namībijai 1,1 miljardu eiro.

Vācu kopiena Namībijā laiku pa laikam tikusi saistīta ar neonacisma izpausmēm, tostarp Hitlera simtās dzimšanas dienas svinēšanu 1989. gadā. Savukārt 2005. gadā vācu valodā iznākošs nedēļraksts “Plus” publicēja reklāmu, kurā pausts “prieks un gandarījums” par slavenā nacistu mednieka un holokaustu pārcietušā Simona Vīzentāla nāvi. Vācijas vēstnieks Namībijā pieprasīja, lai laikraksts atvainojas, kas tika izdarīts.