Lietuva veidos armijas poligonu pie kritiski svarīgā Suvalku koridora, Krievija to apsūdz agresīvos nolūkos
Lietuvas armijas karavīrs (foto: Scanpix / AP)
Pasaulē

Lietuva veidos armijas poligonu pie kritiski svarīgā Suvalku koridora, Krievija to apsūdz agresīvos nolūkos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma likumu par militārā poligona izveidi Lazdiju rajonā pie kritiski svarīgā Suvalku koridora, kas savieno Baltijas valstis ar Poliju. Krievija jau reaģējusi uz to, nodēvējot par “militarizācijas” aktu un apsūdzot Lietuvu agresīvos nodomos.

Lietuva veidos armijas poligonu pie kritiski svarī...

Jāpiebilst, ka Suvalku koridors, ko mēdz dēvēt par NATO "Ahilleja papēdi", ir mazapdzīvota teritorija uz Lietuvas un Polijas robežas, kurā ir minimālais attālums starp ļoti militarizēto Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un ne mazāk militarizēto Krievijai lojālo Baltkrieviju — taisnā līnijā tas ir apmēram 65 kilometru platumā.

Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka šajā teritorijā esošo īpašumu īpašniekiem tiks nosūtīti paziņojumi, un kompensācijas piedāvājumus paredzēts nosūtīt līdz nākamā gada sākumam, savukārt izmaksas plānots pabeigt līdz 2027. gada vidum.

Militārās mācības poligonā paredzēts sākt 2028. gadā, bet šautuvju ierīkošana notiks līdz 2030. gadam. Poligonā varēs notikt brigādes līmeņa mācības, vienlaikus apmācot 3500 līdz 4000 karavīru, galvenokārt to paredzot Lietuvas armijas vajadzībām. Poligona platība būs aptuveni 14 600 hektāru, kur pašlaik atrodas gandrīz 2000 privātu zemes gabalu, galvenokārt meža teritorijas.

Ne visi ar šo lēmumu ir apmierināti. Aptuveni 100 cilvēku ceturtdien pulcējās pie Seima ēkas ar Lietuvas karogiem un plakātiem, piemēram, “Rokas nost no Lietuvas mežiem” un “Nē mežu iznīcināšanai”. “Iznīcināt šo ainavu, šo skaisto Lietuvas stūrīti — tas ir noziegums,” izteicās lāds protestētājs. Citi apgalvoja, ka militārais objekts tiek veidots nevis valsts drošības, bet biznesa interešu dēļ. “Tas ir tikai bizness, nauda pāri visam. Nekas nav pienācīgi apspriests. Kam viņi kalpo? Ne Lietuvai,” sacīja protestētāja.

Savukārt Krievijas Drošības padome paziņojusi, ka Lietuvas “militāri politiskā vadība” saglabā kursu uz militarizāciju, radot spriedzi pie Kaļiņingradas apgabala, “piesedzoties ar retoriku par “Krievijas apdraudējumu”. Vēl vairāk, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietnieks Aleksandrs Gruško apsūdzēja NATO mēģinājumos bloķēt Kaļiņingradas apgabalu un to sagrābt. Pirms tam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins apsūdzēja Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju “pastiprinātā militarizācijā” un agresīvos nolūkos.

Jāpiebilst, ka tas ir tas pats Nariškins, kurš trīs dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā televīzijas tiešraidē vervelēja par Donbasa separātistu republiku “uzņemšanu” Krievijas sastāvā, kamēr Kremļa diktators Vladimirs Putins vienu pēc otra izsauca savus sulaiņus izteikties par šo veidojumu “neatkarības atzīšanu”, bet kopš tā laika pastāvīgi stāsta, kā Ukrainas rietumu kaimiņvalstis alkst sagrābt tās rietumu apgabalus.