Zemei tuvojas "haosa dievs" - milzīgs asteroīds, kas būs redzams ar neapbruņotu aci
Zemei bīstami tuvu, taču drošā attālumā palidos garām asteroīds "Apofiss", kas nodēvēts seno ēģiptiešu haosa un iznīcības dieva vārdā, informē ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Plānots, ka asteroīda lidojums gar Zemi notiks 2029. gada 13. aprīlī, vēsta "ABC News".
Kā norāda NASA, "Apofiss" Zemes virsmai pietuvosies aptuveni 32 000 kilometru attālumā. Tas ir gandrīz 12 reizes tuvāk nekā Mēness vidējais attālums no Zemes un pat tuvāk nekā atrodas daudzi telekomunikāciju pavadoņi, kas riņķo ģeosinhronajā orbītā (to augstums ir aptuveni 36 000 kilometru). NASA pārstāvji uzsver, ka šāda mēroga objekta pietuvošanās Zemei ir "ļoti rets notikums".
Lidojuma laikā austrumu puslodē – tostarp lielākajā daļā Eiropas – "Apofiss" būs saskatāms ar neapbruņotu aci, ja vien to ļaus laikapstākļi.
Pastāvēja varbūtība, ka tas varētu ietriekties Zemē
Asteroīds "Apofiss" tika atklāts 2004. gadā. Sākotnēji to klasificēja kā potenciāli bīstamu, jo pastāvēja varbūtība, ka tas varētu ietriekties Zemē 2029., 2036. vai 2068. gadā. Tomēr, gadiem ilgi sekojot līdzi objekta orbītai ar optiskajiem teleskopiem un radariem, astronomi ir guvuši pārliecību, ka vismaz tuvākos 100 gadus "Apofiss" Zemi neapdraud.
Vienlaikus NASA skaidro, ka Zemes gravitācijas spēks lidojuma laikā var mainīt asteroīda orbītu ap Sauli, padarot to nedaudz plašāku vai paildzinot tā orbitālo periodu, taču sadursmes risks ar Zemi no tā nepieaugs.
Savukārt Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) norāda, ka pēc 2029. gada aprīļa lidojuma "Apofiss" kļūs par "Apollo" grupas dalībnieku, kuru ceļš ap Sauli ir plašāks nekā Zemei, taču to trajektorija periodiski šķērso Zemes orbītu.
Šī objekta pietuvošanās sniegs astronomiem unikālu iespēju uzzināt vairāk par tā fizikālajām īpašībām.
Tās izpētei NASA ir novirzījusi kosmosa kuģi OSIRIS-APEX, kas satiks asteroīdu pēc tuvošanās Zemei, savukārt ESA sūta misiju RAMSES, kura pavadīs "Apofisu" tieši tuvošanās laikā.
NASA dati liecina, ka asteroīds ir agrīnās Saules sistēmas relikts, kas veidojies pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu. Tas sastāv no neizmantotajiem izejmateriāliem un nekad nav bijis planētas vai tās pavadoņa daļa.
Lai gan precīzs "Apofisa" lielums un forma joprojām nav zināmi, aprēķināts, ka objekta vidējais diametrs ir aptuveni 375 metri, bet garākā ass sasniedz vismaz 450 metrus. Kā atzīmē Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki, asteroīda virsma gadu tūkstošiem ilgā kosmosa laikapstākļu, tostarp saules vēja un kosmisko staru, ietekmē ievērojami cietusi.
