Klāt vēsturisks brīdis! Pēc 54 gadu pārtraukuma cilvēki lidos uz Mēnesi

Kosmosa kuģa “Artemis 2” apkalpe, kurā ietilpst ilggadējie NASA astronauti ar pieredzi lidojumos kosmosā: komandieris Rīds Vaizmens, pilots Viktors Glovers, speciāliste Kristīna Koha, kā arī savu kosmisko debiju sagaidījušais kanādiešu astronauts Džeremijs Hansens, no Kenedija Kosmiskā centra ASV Floridas štata Meritas salā dosies desmit dienu misijā.

Kosmosa kuģa iespējamās palaišanas laikposms sāksies no plkst. 18.24 pēc Austrumu piekrastes laika jeb 1.24 pēc Latvijas laika ceturtdienas rītā. Kosmosa kuģa sagatavošanu jau var vērot misijas tiešraidē.

Šī misija būs vēsturiska arī daudzos citos aspektos: 50 gadus vecais kapteinis Vaizmens būs visvecākais cilvēks, Koha būs pirmā sieviete, Glovers būs pirmais citas rases pārstāvis, bet Hansens būs pirmais ne ASV pilsonis to astronautu klāstā, kuri pametuši zemo Zemes orbītu. Par šādu orbītu dēvē to, kas atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā no Zemes virsmas. Citu unikālu notikumu skaitā jāpiemin tas, ka šis būs pirmais lidojums ar cilvēku apkalpi, izmantojot pasaulē visjaudīgāko paātrinātāju “Space Launch System” (SLS) raķeti, kā arī būs pirmais pilotētais lidojums ar “Orion” kapsulu.

Pēc vairāku nedēļu aizķeršanās ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pirmdien sāka laika atpakaļskaitīšanu. Šodien, plkst. 14.33 pēc Latvijas laika “Artemis” palaišanas direktors Čārlijs Blekvels-Tompsons oficiāli deva zaļo gaismu SLS raķetes degvielas uzpildes sākšanai.

Raķetes palaišanai šomēnes ir atvēlēts tikai niecīgs laika logs. Ja to neizdosies sekmīgi palaist līdz 6. aprīlim, nākamais datums ir 30. aprīlī, bet ja neveiksme piemeklēs arī tad, visu misiju nāksies atlikt uz nenoteiktu laiku. “Artemis 2” palaišana bija iecerēta februāra sākumā, taču radās problēmas ar SLS raķetes degvielas uzpildi un citas tehniskas likstas, tādēļ starts tika atlikts.

Apmēram astoņarpus minūtes pēc pacelšanās “Artemis 2” jau atradīsies kosmosā un pirmo dienu pavadīs orbītā ap Zemi, testējot “Orion” dzīvības nodrošināšanas sistēmas, kas palīdz regulēt temperatūru, gaisa kvalitāti, dzeramo ūdeni un citus kritiski svarīgos faktorus. Otrajā misijas dienā iedarbosies lidaparāta galvenie dzinēji, lai sāktu ceļu uz Mēnesi. Turpmāko četru dienu laikā astronauti testēs “Orion” kapsulas aizsardzību pret kosmosa radiāciju, kā arī ārkārtas situāciju un citas procedūras, kas noderēs turpmākajām “Artemis” misijām.

Veiksmīga starta gadījumā “Artemis 2” 6. aprīlī lidos apkārt Mēnesim apmēram 9,6 tūkstošu kilometru attālumā no virsmas. Ar tik plašu loku aplidojot Mēnesi, šie četri astronauti pārspēs 1970. gada 15. aprīlī “Apollo 13” sasniegto 400 171,4 kilometru rekordu jeb vistālāko attālumu no Zemes, kādā cilvēki spējuši nokļūt.

Tiesa, šis rekords tika sasniegts negribot, jo “Apollo 13” jau tobrīd piedzīvoja nopietnas tehniskas problēmas, kad divas dienas pēc starta servisa moduļa skābekļa tvertnē notika sprādziens, kas lika atcelt plānoto nolaišanos uz Mēness un tā vietā pavadonim aplidot apkārt un lidot atpakaļ uz Zemi. Džeimsa Lovela, Džona Svaigerta un Freda Heiza dramatiskais lidojums tika iemūžināts Rona Hovarda 1995. gadā režisētajā un divas Oskara balvas saņēmušajā “Apollo 13”, kurā astronautus atveidoja Toms Henkss, Bils Pekstons un Kevins Beikons, piedaloties arī tādām zvaigznēm kā Garijs Sinīss un Eds Hariss. Pasaulslavenā frāze, kas nozīmē ķibeli, “Hjūstona, mums ir problēma” cēlusies no šīs filmas, Svaigerta oriģinālā frāze skan “Labi, Hjūstona … mums te bija problēma”. Kā zināms, tieši Teksasas štata Hjūstonā atrodas misiju kontroles centrs.

Par "Apollo" programmu, tās triumfu un nelaimēm, var noskatīties šeit:

Kaut gan “Artemis 2” apkalpe vēl neizkāps uz Mēness, tas ir pirmais lielais solis uz cilvēku atgriešanos. Pēc nākamgad testēšanai paredzētā “Artemis 3” lidojuma cilvēku nogādāšana uz Mēnesi ir iecerēta “Artemis 4” lidojumā 2028. gadā. Tādējādi jaunu sparu ieguvusi ASV un Ķīnas kosmiskā sacensība, tā kā Ķīna savus “taikonautus” ieplānojusi nogādāt uz Mēnesi līdz 2030. gadam.

Jāatgādina, ka uz Mēness ir bijuši 12 cilvēki. Pirmais izkāpa “Apollo 11” misijas astronauts Nīls Ārmstrongs (1930-2012) 1969. gada 21. jūlijā, pēc mirkļa viņam sekoja Bazs Oldrins. Pēdējie uz Mēness kāju spēra “Apollo 17” misijas dalībnieki Jūdžīns Sernans un Harisons Šmits 1972. gada 14. decembrī. No 12 Mēness astronautiem vēl dzīvi ir četri — Bazs Oldrins, kurš 96 gadu vecumā ir visvecākais vēl dzīvais Mēness apmeklētājs, 93 gadus vecais Deivids Skots (“Apollo 15”, pabija uz Mēness no 1971. gada 31. jūlijam līdz 2. augustam), 90 gadus vecais Čārlzs Djūks (“Apollo 16”, pabija uz Mēness no 1972. gada 21. līdz 23. aprīlim) un 90 gadus vecais Harisons Šmits (“Apollo 17”, pabija uz Mēness no 1972. gada 11. līdz 14. decembrim). Pirmais cilvēks uz Mēness Nīls Ārmstrongs aizgāja viņsaulē 2012. gada 25. augustā 82 gadu vecumā. Vēl 12 astronauti "Apollo" programmas ietvaros ir lidojuši uz Mēnesi, bet palikuši orbītā ap to, tā arī nenolaižoties. No šī duča dzīvs ir tikai 92 gadus vecais "Apollo 13" dalībnieks Freds Heizs, savukārt leģendārā "Apollo 11" dalībnieks Maikls Kolinss aizgāja viņsaulē 2021. gada 28. aprīlī 90 gadu vecumā.

Visslavenākā lidojuma translāciju var noskatīties šeit, to vadīja ASV televīzijas leģenda Volters Kronkaits: