Tramps izdara spiedienu uz Eiropu, pieprasot palielināt recepšu medikamentu cenas

Baltā nama saimnieks Donalds Tramps jau vairākus mēnešus cenšas nomierināt ASV pilsoņus, kuri par vienu no lielākajām Savienoto Valstu iekšējām problēmām uzskata augstās recepšu medikamentu cenas un medicīnas pakalpojumu izmaksas. Jau neilgi pēc prezidentūras uzsākšanas viņš solīja saviem vēlētājiem krietni samazināt recepšu medikamentu cenas, un šobrīd, šķiet, viņš šai problēmai atradis negaidītu "cēloni" - Eiropu.

Saskaņā ar organizācijas "Rand" veikto pētījumu, ASV recepšu medikamentu cenas ir aptuveni trīs reizes augstākas nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs. OECD ietilps 38 pasaules attīstītākās valstis, tai skaitā arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru vidū ir arī Latvija.

Tramps savā retorikā atkārtoti uzsvēris, ka tieši fakts, ka Eiropā šie medikamenti tiek pārdoti daudzkārt lētāk, farmācijas uzņēmumiem neesot citas izvēles kā tikai noteikt tiem daudzkārt augstākas cenas ASV. Tāpat viņš paudis, ka, piespiežot Eiropu palielināt medikamentu cenas, tās "automātiski" samazinātos ASV.  "Es nevainoju farmācijas uzņēmumus. Es vainoju valstis," viņš uzsvēra savā 2025. gada 12. maija runā, atbrīvojot farmācijas uzņēmumus no jebkādas atbildības par viņu cenu politiku. Jāpiebilst, ka dažus mēnešus iepriekš viņš pauda pretēju viedokli, apsūdzot uzņēmumus "pārlieku lielā peļņas gūšanā". Pēc tam vairāki farmācijas uzņēmumi paziņoja, ka ieguldīs ASV vairākus miljardus dolāru, lai pārceltu uz Savienotajām Valstīm savas rūpnīcas.

Lielbritānija piekritusi paaugstināt cenas

Trampa spiedienam jau pakļāvusies Lielbritānija, kas 2025. gada 1. decembrī piekrita par 25% palielināt cenu noteikšanas griestus inovatīvām zālēm, proti, jaunām ārstēšanas metodēm, kas sniedz terapeitiskus ieguvumus. Šo notikumu pozitīvi vērtējusi ASV lobiju grupas "PhRMA" pārstāve Sāra Rajena, kas norādījusi, ka "ir iedvesmojoši redzēt, kā Trampa administrācija turpina šo darbu ar citām valstīm".

Pamatojoties uz šo precedentu, ASV plāno izmantot šo paņēmienu visā Eiropā, īpaši koncentrējoties uz valstīm, ko plāno iekļaut savā "cenu panelī". Proti, ASV valdība plāno piemērot cenu politiku, saskaņā ar kuru jaunām zālēm, kas tiek laistas ASV tirgū, cena nedrīkstēs pārsniegt zemāko cenu, kāda būs šajās "paneļcenu" valstīs. Šī pieeja teorētiski varētu ievērojami samazināt pacientu izmaksas ASV, jo viņi maksātu par zālēm mazāk, ja citās valstīs tās ir lētākas. Tajā pat laikā šāda politika samazinātu farmaceitisko uzņēmumu peļņu, kas ietekmētu to spēju investēt jaunos pētījumos. Tā kā Vašingtona baidās, ka tas varētu negatīvi ietekmēt vietējo ekonomiku, tā izmanto savu ietekmi, lai panāktu, ka valstis, kas piedalās šajā sistēmā, paaugstina zāļu cenas.

Farmācijas biznesa "Bayer" operatīvais direktors un ASV nozares lobiju grupas "PhRMA" padomes loceklis Sebastians Guts, norādījis, ka viņš uzskata, ka Eiropas valstu līderi ir atvērti atkārtoti pārskatīt cenu politikas, īpaši, ja tas varētu nodrošināt ātrāku piekļuvi jaunām zālēm. "Ja paskatās uz inovatīvām zālēm, kas tika laistas tirgū un apstiprinātas pēdējo 10 gadu laikā, amerikāņi ir piekļuvuši 80% no tām, kamēr eiropieši – mazāk nekā 50%," paudis Guts.

Vai Trampa argumenti ir pamatoti?

Augsto medikamentu cenu dēļ farmācijas uzņēmumi vislielāko peļņu gūst tieši Ziemeļeiropā, kas veido 54,8% no pasaules recepšu zāļu pārdošanas apjoma salīdzinot ar 22,7% Eiropā. Tomēr ekonomikas lektore Sorbonnas-Parīzes Ziemeļu universitātē Natālija Kutinē norāda, ka šī kalkulācija ir pārliekoti vienkārša. 

"Piemēram, "Pfizer" Covid-19 vakcīnas izstrādaja Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums "BioNTech", bet kurš no tā guva vislielāko labumu? Amerikāņu uzņēmums "Pfizer". Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka šī peļņa lielā mērā tiek izmantota akcionāru, galvenokārt amerikāņu, atalgošanai, izmantojot dāsnas dividendes un akciju atpirkšanu," norāda Kutinē.

Tāpat farmācija neaprobežojas tikai ar investīcijām, un tai ir dažādi finansējuma avoti, bieži vien apvienojot privātos un publiskos līdzekļus. Piemēram, vairākas Eiropas valstis piešķir nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar inovāciju meklēsanu - Francijā vien šāda atlaide nosedz 20-30 procentus no uzņēmumu darbības izmaksām.

Tāpat izšķiroša loma inovāciju veikšanai ir publiskajai pētniecībai. Piemēram, pasaulē vislabāk pārdotais pretvēža medikaments "Keytruda", ko ražo amerikāņu farmācijas uzņēmums MSD, nebūtu izstrādāts bez Nobela prēmijas laureāta medicīnā Japānas Kioto Universitātes profesora Tasuku Honjo darba. Līdzīgi, molekula, kas ir pretdiabēta medikamentu "Ozempic " pamatā, nebūtu izstrādāta bez Dānijas pētnieka un Kopenhāgenas Universitātes pētnieka Jensa Jūla Holsta palīdzības.

Cīrihes Universitātes profesore Nēle Vokindere norādījusi, ka zāļu cenas ir nacionāls jautājums un uzsvērusi, ka cenu paaugstināšana nevar notikt bez izmaiņām valstu likumdošanā. Tikmēr Edinburgas Universitātes lektors Teo Buržerons pauž, ka "pie ASV augstajām medikamentu cenām nav vainojama Eiropa, bet gan ASV politiskās izvēles pēdējo desmitgažu laikā. "Tā ir viena no retajām attīstītajām valstīm, kas ir izvēlējusies veselības aprūpes sistēmu, kuras pamatā galvenokārt ir privātā apdrošināšana ar strukturālu inflācijas cenu modeli, un tagad tā ir vienīgā valsts, kas maksā tik daudz par medikamentiem ," viņš norāda.