Nosauktas drošākās valstis pasaulē Trešā kara gadījumā
Eskalējoties situācijai Tuvajos Austrumos un turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, starptautiskie drošības eksperti un mediji nosaukuši potenciāli drošākās vietas pasaulē, kuras globāls konflikts ietekmētu vismazāk.
Situācija saasinājusies
Situāciju īpaši saasinājuši nesenie notikumi Tuvajos Austrumos, kur ASV prezidents Donalds Tramps, reaģējot uz Teherānas rīcību, apstiprināja "plaša mēroga kaujas operāciju" uzsākšanu pret Irānu. Irānas režīms ir solījis vērienīgus atbildes soļus. Vienlaikus Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā raidsabiedrībai BBC uzsvēris, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, mēģinot ar spēku pārveidot pasaules kārtību, faktiski jau ir aizsācis globāla mēroga konfliktu.
Analizējot ģeopolitiskos, ģeogrāfiskos un resursu nodrošinājuma faktorus, ir izkristalizējušās vairākas valstis un teritorijas, kas potenciāla Trešā pasaules kara gadījumā spētu vislabāk pasargāt savus iedzīvotājus no graujošām sekām, raksta izdevums "Metro".
Eksperti ir vienisprātis – jo tālāk valsts atrodas no pasaules konfliktu zonām un lielajām kodolvalstīm, jo lielāka iespēja izvairīties no kara.
Kā viena no teorētiski drošākajām vietām kodolkara gadījumā tiek minēta Antarktīda. Pateicoties tās lokācijai planētas tālākajā dienvidu punktā un milzīgajai, 14 miljonu kvadrātkilometru plašajai teritorijai, šis kontinents atrodas ārpus jebkādu militāro interešu vai stratēģisko triecienu rādiusa. Tomēr šim šķietami ideālajam patvērumam ir būtiska nepilnība – ekstrēmie klimatiskie apstākļi, kuros cilvēki ilgstoši nevarētu izdzīvot.
Ģeogrāfiskā nošķirtība un vēsturiskā neitralitāte
Ekspertu nosauktajā drošāko valstu sarakstā iekļauta arī Islande. Šī ziemeļu salu valsts regulāri tiek ierindota Globālā miera indeksa pašā augšgalā. Tās ģeogrāfiskā nošķirtība un vēsturiskā neitralitāte attiecībā uz tiešu dalību karadarbībā ir padarījusi to par stabilu miera oāzi nemierīgajā pasaulē.
Tiesa, pilna mēroga kodolkara gadījumā neliels radioaktīvo nokrišņu daudzums varētu sasniegt arī Islandes krastus.
Kā vēl viena no pasaules drošākajām valstīm tiek minēta Jaunzēlande, kura ieņem otro vietu Globālajā miera indeksā. Tā atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no potenciālajām konfliktu zonām, kas ļauj valstij konsekventi ieturēt neitrālu ārpolitiku.
Atšķirībā no Islandes, Jaunzēlandes stratēģisko drošību stiprina ne tikai okeāna plašumi, bet arī tās sarežģītais, kalnainais reljefs, kas ievērojami apgrūtinātu jebkādu ārēju militāru iejaukšanos un nepieciešamības gadījumā sniegtu plašas patvēruma iespējas vietējiem iedzīvotājiem.
Vēsturiskā pieredze arī rāda, ka starptautiski atzīta neitralitāte un gudra diplomātija var kalpot par spēcīgu vairogu pat ģeogrāfiski ievainojamākos reģionos. Klasisks piemērs ir Šveice – valsts, kas savu neitralitāti spēja nosargāt pat Otrā pasaules kara laikā. Šīs valsts drošības pamatā ir ne tikai ārpolitika, bet arī tās Alpu reljefs un pasaulē blīvākais kodolpatvertņu tīkls.
Šveice līdz šim ir atturējusies no tiešas militārās palīdzības sniegšanas konfliktos, tādējādi mazinot risku tikt uzskatītai par tiešu mērķi.
Līdzīgu stratēģiju piekopj Butāna. Kopš pievienošanās ANO pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, šī valsts ir ieturējusi stingru neitralitāti. Valsts ģeogrāfiskais novietojums un pilnīgā norobežošanās no globālās politikas intrigām padara to par stratēģiski maznozīmīgu un neinteresantu mērķi lielvarām, tāpēc liela konflikta gadījumā tai, visticamāk, vienkārši mestu līkumu.
Savukārt Indonēzija globālajā izdzīvošanas spēlē liek lietā pavisam citu stratēģiju. Šī valsts jau gadu desmitiem īsteno ārpolitiku, ko pati dēvē par „brīvu un aktīvu”. Praksē tas nozīmē gudru laipošanu – indonēzieši apzināti atsakās stāties jebkādos militāros blokos un neiesaistās lielvaru konfliktos. Tā vietā viņi koncentrējas uz miera saglabāšanu un savu neatkarību. Šāda apzināta distancēšanās no pasaules karstajiem punktiem vieš pamatotas cerības, ka globāla kara gadījumā arī viņus liks mierā.
Spēles noteikumi mainītos
Ja īstenotos ļaunākais scenārijs jeb tā dēvētā „kodolziema”, situācija pasaulē krasi mainītos. Izdzīvošana vairs nebūtu atkarīga tikai no tā, vai konkrētajai teritorijai izdevies izvairīties no tiešiem bumbu triecieniem.Priekšplānā izvirzītos pamata izdzīvošanas jautājumi – vai ir pieejams pietiekams daudzums pārtikas un tīra ūdens, un vai valsts spēj funkcionēt apstākļos, kad sabrūk globālā tirdzniecība un tiek pārrautas piegāžu ķēdes.
Šajā kontekstā eksperti īpaši izceļ Dienvidameriku. Argentīna un Čīle tiek uzskatītas par valstīm, kas visveiksmīgāk spētu pārdzīvot globālu badu.
Argentīnai ir milzīgi lauksaimniecības resursi un plaši kviešu lauki, kas nozīmē – pat tad, ja klimats dramatiski pasliktinātos un iestātos aukstums, šī valsts vismaz sākotnēji spētu nodrošināt sevi ar pārtiku.
Savukārt Čīles priekšrocība ir tās ģeogrāfiskais novietojums – valsts ir dabiski pasargāta, atrodoties starp Kluso okeānu un varenajiem Andu kalniem. Apvienojumā ar attīstītu infrastruktūru un bagātīgiem dabas resursiem čīliešu izredzes izdzīvot šādā krīzē ir ievērojami augstākas nekā daudzviet citur.
Ekspertu minētajā sarakstā iekļautas arī Klusā okeāna salu valstis, piemēram, Tuvalu un Fidži. To lielākais trumpis ir tas, ka lielvarām tās vienkārši nav interesantas. Šīs salas atrodas milzīgā attālumā no pasaules militārajiem centriem, un tur nav stratēģiski nozīmīgu derīgo izrakteņu vai smagās rūpniecības. Kāpēc lai kāds tērētu savus resursus, lai tām uzbruktu? Turklāt Fidži var paļauties ne tikai uz savu nelielo, taču labi aizsargāto teritoriju, bet arī uz bagātīgiem okeāna zvejas resursiem, kas izolācijas apstākļos nozīmētu drošu iztiku.
Sarakstu noslēdz Dienvidāfrikas Republika.
Tā ir viena no retajām vietām, kur ļoti moderna infrastruktūra iet roku rokā ar plašām lauksaimniecības zemēm un stabiliem saldūdens avotiem.
Tā kā lielākā daļa pasaules lielo kodolvalstu atrodas ziemeļu puslodē, Dienvidāfrikas Republika, atrodoties drošā attālumā tālajos dienvidos, varētu kļūt par lielisku patvērumu globālas katastrofas gadījumā.
