Kā vistu kūtī! Latvijas krievu aktīvisti pamatīgi saplūcas propagandas šovā - par bērnu pornogrāfiju notiesātajam Aleksejevam muti aizver raidījuma vadītājs
Varētu domāt, ka nīsto Latviju pametušajiem Kremļa propagandistiem kopdzīve Baltkrievijā un Krievijā varētu būt harmoniska un stabila, taču tā gluži nav. Arvien biežāk šie personāži, kuriem pa rokai vairs nav “Latvijas nacionālistu un fašistu”, ar kuriem konfliktēt, publiski sastrīdas paši ar sevi.
Divi no viegli pamanāmiem, kādreiz Latvijā dzīvojošiem krievu aktīvistiem, kuri nu regulāri viesojas dažādos raidījumos Baltkrievijā, ir Jurijs Aleksejevs un Konstantīns Rudakovs. Kā vienam tā otram pagātne Latvijā sastāv no momentiem, ar kuriem, teiksim tā, īpaši palepoties nevar.
Attiecību krīze Kremļa aktīvistu aprindās?
Šajā ziņā gan skaļāk izskanējis Aleksejeva vārds – viņam vēl 2021. gadā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par naida kurināšanu, neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti piespriedusi divus gadus ilgu cietumsodu, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Abi konkrētajā raidījumā sastrīdējās par to – ir vai nav visi latvieši “vienlīdz lieli fašisti”. Aleksejevs uzsvēra, ka jebkurš, kurš dzīvo Latvijā “ir vainīgs”, savukārt Rudakovs atteicās piekrist.
Pēcāk Rudakovs pārmeta Aleksejevam, ka viņa un domubiedru savulaik rīkotie mītiņi un akcijas krievu valodas atbalstam Latvijā realitātē vien motivēja likumdevējus vēl bargāk vērsties pret agresorvalsts valodas lietošanu Latvijā. Tikmēr Aleksejeva paustajā ir jūtams aizvainojums un nicinājums pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem - viņš ar aktīvistiem rīkojis plašas demonstrācijas krievu valodas aizstāvībai, bet ieradušies esot vien "kādi trīs tūkstoši".
Kādā brīdī Rudakova un Aleksejeva plūkšanās izsmēla propagandas raidījuma vadītāja pacietību un tas atgādināja, ka šī esot “intelektuāla pārraide”.
Aizmūk no Latvijas un potenciāla 5-15 gadu cietumsoda
Prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs pameta Latviju 2024. oktobra izskaņā, kad pret viņu tika celtas apsūdzības Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā. Lai izbēgtu no 5 līdz 15 gadu cietumsoda, viņš devās "bēgļa gaitās" uz Baltkrieviju, lūdzot tai "politisko patvērumu" no "tā saucamās Brīvās Eiropas Savienības", kā viņš pats to dēvēja.
Jāpiebilst, ka citā lietā par bērnu pornogrāfijas apriti, naida kurināšanu un neatļautas munīcijas glabāšanu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piesprieda viņam divu gadu ilgu cietumsodu.
Pēc aizbēgšanas no Latvijas Aleksejevs īstenoja propagandistiem ierastu shēmu, sniedzot interviju par "Latvijas netaisnīgo rīcību" propagandas medija "Sputnik" labi zināmajam darbonim Aleksejam Stefanovam.
Aleksejevs skaidroja, ka viņam bijusi saruna ar advokāti Immu Jansoni, kas šķietami viņu mudinājusi no valsts bēgt. "Viņa man sacīja: "Jura, aizbrau... Jura, es tevi neglābšu. Tev būs jānosēž [cietumā] 7 - 8 gadi," norāda propagandists.
Jansone tolaik gan Jauns.lv kategoriski noliedza Aleksejeva sacīto, norādot, ka "šis bija viens no iemesliem, kādēļ viņa uzrakstīja lūgumu Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai (kolēģijai) Aleksejevu tiesā vairs nepārstāvēt. "Tas bija viens no pamatiem šādam lēmumam. Tāpat viņš nebija ņēmis vērā manus ieteikumus par aizstāvības taktiku un stratēģiju," norādīja Jansone.
Līdzīgā manierē publiskos raidījumos konfliktējuši ir arī citi no Latvijas aizbraukušie propagandisti, tostarp Andrejs Mamikins, Beness Aijo un Ruslans Pankratovs. Vienlaikus itin bieži ir novērojams aizkaitinājums un apnikums to Krievijas, Baltkrievijas propagandistu sejās, kuri ar šādiem Baltijas aktīvistiem ir iepazinušies tuvāk un sapratuši, ar ko ir darīšana.
