Sabiedrība

"Jura tu labāk aizbrau..." no Latvijas aizbēgušais aktīvists Aleksejevs intervijā gandrīz pasaka, ka bēgt viņam ieteica advokāte

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs pēc aizbēgšanas no Latvijas sniedzis interviju propagandas medija "Sputnik" labi zināmajam darbonim Aleksejam Stefanovam. Aleksejevs intervijā gandrīz pasacīja, ka bēgt viņam ieteica advokāte Imma Jansone, kura šādus apgalvojumus Jauns.lv kategoriski noliedz.

"Jura tu labāk aizbrau..." no Latvijas aizbēgušais...

Latvijas pilsonis un prokremliskais aktīvists Jurijs Aleksejevs aizbēga no valsts oktobra izskaņā, kad pret viņu tika celtas apsūdzības Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā. Lai izbēgtu no 5 līdz 15 gadu cietumsoda, viņš devās "bēgļa gaitās" uz Baltkrieviju, lūdzot tai "politisko patvērumu" no "tā saucamās Brīvās Eiropas Savienības", kā viņš pats to dēvēja. Jāpiebilst, ka citā lietā par bērnu pornogrāfijas apriti, naida kurināšanu un neatļautas munīcijas glabāšanu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piesprieda viņam divu gadu ilgu cietumsodu.

Pēc aizbēgšanas no Latvijas Aleksejevs īstenoja propagandistiem ierastu shēmu, sniedzot interviju par "Latvijas netaisnīgo rīcību" propagandas medija "Sputnik" labi zināmajam darbonim Aleksejam Stefanovam. Aleksejevs skaidroja, ka viņam bijusi saruna ar advokāti Immu Jansoni, kas šķietami viņu mudinājusi no valsts bēgt. "Viņa man sacīja: "Jura, aizbrau... Jura, es tevi neglābšu. Tev būs jānosēž [cietumā] 7 - 8 gadi," norāda propagandists.

Lai gan šādi izteikumi dažam likuši apšaubīt advokates godprātību, Jansone Jauns.lv kategoriski noliedz Aleksejeva sacīto, norādot, ka "šis bija viens no iemesliem, kādēļ viņa uzrakstīja lūgumu Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai (kolēģijai) Aleksejevu tiesā vairs nepārstāvēt. "Tas bija viens no pamatiem šādam lēmumam. Tāpat viņš nebija ņēmis vērā manus ieteikumus par aizstāvības taktiku un stratēģiju," norāda Jansone.

"Jā, es viņam tiešām pateicu, ka viņam draud diezgan bargs sods. Un es to darīju, jo man ir jābrīdina klients, ka tas ir iespējams. Tā teikt, es nevaru viņam apgalvot, ka viss [pie šādām apsūdzībām] būs labi," norāda Jansone.

Jautāta par to, kādēļ, viņasprāt, Aleksejevs šādus argumentus sniedzis, advokāte atbild, ka "to ir grūti komentēt". "Es tiešām nezinu, jo nav iespējams ielīst kāda cilvēka galvā," vēsta Jansone, piebilstot, ka vēl aizvien gaida atbildi no padomes par lūgumu vairs nepārstāvēt propagandistu.

Pats propagandists sociālajos tīklos aktīvi turpina darboties, atklājot, ka Kremļa medijiem sniedzis jau 11 intervijas par "netaisnībām, kas notiek Latvijā". Aleksejevs pauž nožēlu par latviešu "netaisnīgo okupeļa nojaukšana, kas katru gadu ar skaistiem ziedu paklājiem pulcēja tūkstošiem cilvēku". Tāpat viņš vēstījis, ka "latviešos nostiprinājies maldīgs uzskats, ka krievi ir okupanti" un paudis to, ka "valsts vēršas pret tādiem cilvēkiem kā viņš, kurš nepakļaujas masām uzspiestajam viedoklim".

Konteksts

Jau ziņots, ka Kurzemes rajona tiesa Ventspilī turpina skatīt krimināllietu, kurā prokremliskais aktīvists, Latvijas pilsonis Jurijs Aleksejevs un divi nepilsoņi - Dimitrijs Sustretovs un Pjotrs Pogorodnijs - apsūdzēti par darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti. Apsūdzības saistītas ar interneta vietnes "imhoclub.lv" darbību. Prokuratūrā uzskata, ka vietnes patiesais mērķis bija Latvijas informatīvajā telpā īstenot informatīvās ietekmes pasākumus, proti, veidot konkrētās vietnes satura kopumu, kas saistīts ar propogandas un dezinformācijas izplatīšanu, nolūkā palīdzēt Krievijai stiprināt ietekmi Latvijā.

Laikā no 2016. līdz 2018.gadam apsūdzētie organizētā grupā nodrošinājuši projekta attīstību, finanšu piesaisti, dibināja kontaktus ar Krievijas vadības un fondu amatpersonām. Interneta vietnes saturu apsūdzētie veidoja atbilstoši iepriekšminēto nodibinājumu noteiktajām vadlīnijām.

Par šīm darbībām katrs organizētās grupas dalībnieks saņēma atlīdzību no projektā radītajiem juridiskajiem nodibinājumiem un biedrības, kuriem finansējumu aptuveni 150 000 eiro apmērā piešķīra kāds Krievijas fonds. Laikā no 2016. līdz 2018.gadam apsūdzētie interneta vietnē ievietoja ne mazāk kā 1016 publikācijas ar mērķi panākt Krievijas valsts institūcijām vēlamu ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu, skaidro prokuratūra.

Viens no viņiem apsūdzēts arī par to, ka publiski slavināja un attaisnoja PSRS īstenoto noziegumu pret cilvēci - deportācijas.

Aleksejevam citā lietā par naida kurināšanu, neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piesprieda divus gadus ilgu cietumsodu, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Savukārt Rīgas apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, lēma Aleksejevam cietumsodu samazināt līdz vienam gadam un vienam mēnesim.

Spriedums nav stājies spēkā, jo tika saņemta kasācijas sūdzība. Tagad lieta būs jāskata Augstākajā tiesā.