"Vecu cilvēku" smārds nav mīts: zinātnieki atklājuši vielu, kas pēc 40 gadu vecuma "pielīp" ādai

Lai gan šī smarža ir daudz maigāka nekā jaunībā raksturīgais sviedru aromāts, tā noteikti ir pamanāma un, visticamāk, saglabājusies atmiņā kā "vecuma smarža", raksta "HuffPost".

Kā izrādās, šī smarža ir reāls bioloģisks fenomens, ko izraisa izmaiņas epidermā, kas notiek ar ikvienu novecojot. Pēc ādas kopšanas speciālistu teiktā, katra dzimšanas diena pēc 40 gadu vecuma palielina iespējamību, ka mainīsies ādas aromāts. Pētījumi noteikuši vaininieku — vielu ar nosaukumu 2-nonenāls (izrunā: no-ne-nāls), organisku savienojumu no aldehīdu grupas.

Kāpēc cilvēkam parādās vecuma smarža

Šī "novecošanās smarža" rodas paaugstinātas šī aldehīda izstrādes dēļ gados vecākiem cilvēkiem — tieši tas ir raksturīgās, nedaudz putekļainās "vecmāmiņas" smaržas avots.

Jāpiebilst, ka ne visi aldehīdi smaržo vienādi; piemēram, kanēļaldehīds ir organisks savienojums, kas piešķir kanēlim tā raksturīgo garšu un aromātu, skaidroja doktore Delfīna Dž. Lī, "Harbor–UCLA" Medicīnas centra Dermatoloģijas nodaļas vadītāja un rezidentūras programmas direktore.

Savukārt savienojumam 2-nonenālam ir savs unikāls aromāts, un tā daudzums palielinās, cilvēkam novecojot. "Ar vecumu mūsu ādā vienlaikus notiek vairāki procesi," norādīja doktore Sonala Čaudhari, Pitsburgas Universitātes Medicīnas skolas dermatoloģe.

Ādas antioksidantu aizsardzība samazinās, mainās ādas sebuma sastāvs, bet kopējā ultravioletā starojuma ietekme un vides radītais stress palielina oksidatīvos bojājumus ādā. Tā kā šie faktori ādu novājina, 2-nonenālam rodas iespēja izpausties.

"Pētījumi rāda, ka izmērāms 2-nonenāla pieaugums parasti sākas pēc 40 gadu vecuma, ar izteiktāku uzkrāšanos 50 gados un vēlāk. Tas ir pakāpenisks process, nevis pēkšņa pārmaiņa. Smaržas intensitāte būtiski atšķiras atkarībā no cilvēka — to ietekmē ģenētika, ādas tips, dzīvesveids un vides faktori," uzsvēra Čaudhari.

Kāpēc mēs nejūtam savu smaržu

Tā kā ādas stāvokli ietekmē daudzi faktori, tostarp ģenētika un dzīvesveids, iespējams, jums paveiksies un 2-nonenāla smarža vispār neizveidosies. Un pat ja šis raksturīgais aromāts parādās, jāatceras, ka viss atkarīgs no tā, kura deguns to uztver.

"Cilvēki mēdz pārspīlēt, uzskatot šo smaržu par nepatīkamu vai atbaidošu. Tā var būt pat neitrālāka vai patīkamāka nekā jauniešu un pusmūža cilvēku ķermeņa aromāts," norādīja Lī.

Kā minēja Čaudhari, šis process notiek pakāpeniski, un tas dod smadzenēm iespēju pierast pie jaunā aromāta, pateicoties parādībai, ko sauc par ožas adaptāciju. Pēc kāda laika jūs varat vairs nepamanīt dominējošo smaržu, jo smadzenes bieži "izfiltrē" pazīstamus aromātus, saglabājot modrību pret jaunu informāciju. Šādas "deguna akluma" piemērs ir tas, ka mēs varam sajust, ka drauga mājās vienmēr ir noteikta smarža, taču, visticamāk, nespējam uztvert savas mājas unikālo aromātu.

Tomēr ir vēl kāds nepatīkams fakts. Tā kā 2-nonenāls ir taukskābe, tas nešķīst ziepēs un ūdenī tik viegli kā sviedri. "No šīs molekulas ir grūti atbrīvoties, jo tā ir ļoti lipīga," sacīja Daniēla Rīda, bezpeļņas pētniecības institūta "Monell Chemical Senses Center", kas pēta garšu un ožu, galvenā zinātniece.

Pēc viņas teiktā, šī skābe "mīl" pieķerties ādai un arī audumiem. Daļu no tās var noņemt mazgāšanās laikā, taču organisms to pastāvīgi ražo, tāpēc mazgāšanās nav universāls risinājums. Eksperti norāda, ka varētu palīdzēt attīrošie līdzekļi ar antioksidantiem.

Produkti ar sastāvdaļām, kas saista aldehīdus, piemēram, tanīniem, dažiem cilvēkiem var mazināt noturīgo aromātu. Piemēram, hurmas ziepēm, kas satur tanīnus, ir ticams darbības mehānisms un sena lietošanas vēsture, lai gan plaša mēroga randomizēti pētījumi šajā jomā joprojām trūkst.

Nesenos pētījumos tika analizēta iespējamā baklažānu ekstrakta loma oksidatīvā stresa mazināšanā, kas veicina 2-nonenāla veidošanos. Pētījumā, kas publicēts pagājušajā gadā, pētnieki norādīja, ka baklažāna augļi, lapas, kāti un saknes, kā arī to aktīvā viela N-trans-feruloilputrescīns uzrādījuši izcilu spēju saistīt 2-nonenālu. Tomēr pagaidām tas ir risinājums "nākotnei".

"Klīniskie dati par cilvēkiem joprojām ir ierobežoti, tāpēc to nevajadzētu pozicionēt kā ārstniecības līdzekli," uzsvēra Lī. Kāds senāks pētījums sākotnēji uzrādīja pozitīvus rezultātus par to, ka baltā šampinjona ekstrakta lietošana varētu mazināt ķermeņa aromātu cilvēkiem vecumā no 50 līdz 79 gadiem, taču tam nesekoja plaši klīniskie pētījumi. Tāpēc līdz šim nav droša veida, kā pilnībā novērst šo aromātu no ādas, atzina eksperti.

Ja esat pamanījuši šo smaržu sev vai tuviniekiem, par to nevajadzētu kaunēties. Tā ir normāla novecojošas ādas bioķīmiska izmaiņa — līdzīgi kā grumbas vai sausums. Turklāt smaržas uztvere ir subjektīva.

"Mēs esam nolēmuši, ka mums nepatīk vecāku cilvēku smarža, bet tajā pašā laikā dievinām, kā smaržo zīdaiņu galvas virsa. Varbūt mums vajadzētu iemācīties iemīlēt arī gudrības smaržu," norāda Daniēla Rīda.