Islande varētu paātrinātā kārtā lemt par pievienošanos Eiropas Savienībai
Islande apsver iespēju jau augustā rīkot referendumu, lai oficiāli varētu atsākt virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.
Lai gan sākotnēji referendumu bija plānot īstenot līdz 2027. gadam, par iespējamo termiņa paātrināšanu liecina pieaugošā politiskā aktivitāte un vizīšu apmaiņa starp Reikjavīku un Briseli. Ja vēlētāji atbalstīs sarunu atsākšanu, Islande varētu kļūt par vienu no nākamajām valstīm, kas pievienojas blokam.
ES amatpersonas uzsver, ka alianses paplašināšanās diskusijas pēdējā laikā ieguvušas jaunu dimensiju. “Šīs sarunas arvien vairāk ir koncentrētas uz drošības un piederības jautājumiem, kā arī par mūsu spēju pieņemt lēmumus šajā pasaulē, kurā konkurē dažādas ietekmes sfēras,” norāda Eiropas komisāre paplašināšanās jautājumos Marta Kosa. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, tiekoties ar Islandes premjeri Kristrūnu Frostadotiru, uzsvēra, ka abu pušu partnerība “piedāvā stabilitāti un paredzamību šajā nestabilajā pasaulē”.
Islandes ceļš uz dalību ES nav nekas jauns. Valsts pieteicās dalībai aliansē 2009. gadā finanšu krīzes laikā, bet 2013. gadā sarunas tika iesaldētas, un 2015. gadā Reikjavīka lūdza to vairs neuzskatīt par ES kandidātvalsti. Tagad situācija ir mainījusies – ģeopolitiskā spriedze, tostarp ASV tarifi un izteikumi par Grenlandi, pastiprinājuši valsts drošības apsvērumus. Kā norādīja kāda ES amatpersona, Islandes pieminēšana ASV prezidenta runā “noteikti lika aizdomāties” un “mazai valstij tas varētu būt satraucoši”.
Tomēr iespējamajās sarunās netrūks izaicinājumu. Bijušais Islandes prezidents Gudni Torlacius Johanesons atzina, ka process var saskarties ar politiskiem šķēršļiem, bet kāds ES pārstāvis rezumēja situāciju lakoniski: “Beigās viss nonāk līdz zivīm — tas vienmēr bijis galvenais strīdu jautājums.” Zvejas tiesības Islandē iepriekš radīja nopietnas domstarpības ar ES, taču pēc Lielbritānijas izstāšanās no alianses šis jautājums varētu būt mazāk sarežģīts. Islande jau ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas dalībvalsts, tāpēc sarunas teorētiski varētu virzīties ātri. Taču pat pēc to noslēguma valstij būtu jārīko vēl viens referendums par galīgo pievienošanos ES.
