Uz vientuļās mājas sliekšņa nošauts slavenais astrofiziķis Karls Grilmaiers, kurš atklāja ūdens esamību uz tālas planētas
Pagājušajā nedēļā zinātne piedzīvoja smagu zaudējumu, kad no slepkavas lodes dzīvību zaudēja pasaulslavenā Kalifornijas Tehnoloģiju institūta jeb “Caltech” astrofiziķis un astronoms Karls Grilmaiers, kurš vairākus gadu desmitus pētīja galaktikas un ārpus Saules sistēmas esošās planētas, tostarp veicot vēsturisko atklājumu par ūdens esamību uz kādas ļoti tālas planētas.
67 gadus vecais Grilmairs tika atrasts nošauts uz savas vientuļās mājas sliekšņa Antilopvelijas lauku apvidū. Kā aizdomās turamo likumsargi arestēja 29 gadus vecu vietējo iedzīvotāju Frediju Snaideru, kad bija nolaupījis sava radinieka automašīnu un ielauzies kādā mājā. Pagaidām nav zināms slepkavības motīvs, un arī tas, vai Snaiders bija pazīstams ar nošauto zinātnieku.
“New York Post” vēsta, ka Snaiders pirms nieka diviem mēnešiem bija atbrīvots no cietuma par spīti apsūdzībām, kas saistītas ar šaujamieroča lietošanu. Nu viņš atrodas apcietinājumā, viņam izvirzītas apsūdzības par slepkavību, automašīnas nolaupīšanu un ielaušanos, bet drošības nauda noteikta 2 miljonu dolāru apmērā.
Grilmaiers 30 gadus darbojās “Caltech” kā astronoms un astrofiziķis, no tiem 26 gadus kopā ar kolēģi, zinātnieku Serhio Fahardo-Akostu. “Karls bija unikāls – un viņš ir neaizvietojams – ar savu atjautību un radošumu, pielietojot metodes, par kurām neviens iepriekš pat nebija iedomājies… ļoti unikālas, teju detektīva cienīgas pieejas,” sacīja Fahardo-Akosta. “Viņš bija ārkārtīgi strādīgs, ārkārtīgi radošs un visdāsnākais cilvēks, kādu vien var iedomāties.”
Grilmaiers bija pazīstams ar pētījumiem par galaktiku sadursmēm un ūdens meklējumiem uz planētām ārpus mūsu Saules sistēmas. Fahardo-Akosta norādīja, ka viens no Grilmaiera lielākajiem sasniegumiem bija 2007. gadā publicētais pētījums par ūdens atklāšanu uz tālas planētas, kas riņķo ap citu zvaigzni, nevis Sauli. Zinātnieks norādīja, ka ūdens ir ja ne dzīvības, tad vismaz tai labvēlīgu apstākļu pazīme, un dzīvības pazīmju atklāšana uz citas planētas vēstures gaitā ir bijis “visas cilvēces mērķis”, sacīja Fahardo-Akosta. Par šo atklājumu Grilmaiers 2011. gadā saņēma NASA medaļu par izciliem zinātniskiem sasniegumiem.
Fahardo-Akosta piebilda, ka Grilmaiers devis nozīmīgu ieguldījumu zinātnieku izpratnē par mūsu galaktiku Piena ceļu, padziļinot zināšanas par tās sadursmēm un saplūšanām ar citām galaktikām tālā pagātnē.
Viņš pastāstīja, ka Grilmaiers izvēlējās dzīvot tik nomaļā vietā Kalifornijas dienvidos, jo tas viņam ērti vērot zvaigznes savā mājā ierīkotajā observatorijā. “Karls tur vienmēr bija ļoti laimīgs,” atcerējās kolēģis.
