Krievija piedāvā Ukrainai palīdzēt referenduma rīkošanā par tās teritoriju nokampšanu
Krievija paziņojusi, ka ir gatava palīdzēt Ukrainai referenduma rīkošanā par “teritoriālo piekāpšanos”, ja Ukraina šādu palīdzību lūgs. Šādu “dāsnu” piedāvājumu izteikusi Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Svetlana Žurova.
“Ja būs pieprasījums, mēs vienmēr esam gatavi. Jo īpaši, ja tas novedīs pie patiešām godīgām vēlēšanām,” izdevumam “lenta.ru” pavēstīja agresorvalsts amatpersona. “Taču diez vai šāds pieprasījums būs. Viņi uzskatīs, ka mēs izdarīsim spiedienu, ietekmēsim.”
Viņa sacīja, ka referenduma rīkošana Ukrainā par Krievijas kāroto teritoriju atdošanu varētu būt Kijivas ārvalstu partneru prasība, piebilstot, ka svarīgi ir tas, kā referenduma rezultātus uztvers citas valstis. “Mēs jau rīkojām referendumu Krimā. Vai kāds to pieņēma, izņemot mūs un vēl dažas valstis? Tāpēc jautājums ir, kas un kā turpmāk notiks ar šo referendumu Ukrainā,” viņa sacīja, vienlaikus vienā mierā stāstot, ka iepriekš Ukrainas teritoriju nokampšana bija pilnīgi saskaņā ar visām normām. “Tā ir viņu pašnoteikšanās. Mūsu prezidents vienmēr saka, ka katra valsts var pašnoteikties.”
Tiesa, kā tas nākas, ka čečenu “pašnoteikšanās” apspiešanai Krievija tur karoja divas reizes, nolīdzinot ar zemi vietējās pilsētas, bet aicinājumi par “pašnoteikšanos” no Krievijas šajā valstī ir smags noziegums, Žurova nepastāstīja. Viņa nepastāstīja arī to, kādēļ “referendumi” par Krimas “labprātīgo pievienošanos” Krievijai, kā arī jau pēc invāzijas notikušie 2022. gada “referendumi” par četru daļēji sagrābto Ukrainas austrumu apgabalu “labprātīgo pievienošanos” Krievijai notika bruņotu personu uzraudzībā.
Jāpiebilst, ka gandrīz neviena valsts nav atzinusi Krievijas 2014. gadā veikto Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un 2014. gada 27. marta rezolūcijas par Ukrainas teritoriālo vienotību pieņemšanā “par” balsoja 100, tikai 11 valstis balsoja “pret” — pati Krievija, kā arī tai draudzīgās Armēnija, Baltkrievija, Bolīvija, Kuba, Nikaragva, Sīrija, Sudāna, Venecuēla, Ziemeļkoreja un Zimbabve, kaut gan 58 valstis, tostarp Indija un Ķīna balsojumā atturējās.
“Krimas, Donbasa, Novorosijas tauta savu gribu pauda referendumos un mēs novedīsim līdz galam šo īsteni krievu zemju atgriešanas procesu dzimtajā ostā pilnībā atbilstoši šo cilvēku cerībām,” paziņoja Lavrovs, Maskavā uzstājoties diplomātisko darbinieku dienai veltītajā pasākumā. Viņš piebilda, ka Kremlis arī plāno panākt, lai Ukrainā krievu valodai būtu valsts valodas statuss, kā arī krievu pareizticīgo baznīca tur baudītu visas tiesības, un vispār — lai no Ukrainas agresorvalstij nebūtu nekādu draudu.
Iepriekš Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina nekad neatzīs Krievijas suverenitāti pār okupētajām un patvaļīgi anektētajām teritorijām, jo tas ir “principa jautājums”. Viņš arī piebilda, ka jebkuras valsts lēmums atzīt šos reģionus par Krievijas teritoriju būšot “juridiski spēkā neesošs”.
Pērn par Krievijas “juridiskajām tiesībām” anektēt arī citus Ukrainas apgabalus, ne tikai tos, kurus tā patvaļīgi jau ierakstījusi savā konstitūcijā 2022. gadā, bet tā arī nav spējusi pilnībā iekarot, paziņojis kādreiz par “liberāli” uzskatītais Krievijas eksprezidents, bet tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un viens no agresīvākajiem krievu “kara vanagiem” Dmitrijs Medvedevs. Viņa argumentācija bija vienkārša — tā kā pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī daudzas rietumvalstis iesaldēja Krievijas aktīvus un sākušas to izmantošanas rezultātā gūto peļņu nodot Ukrainas vajadzībām, Medvedevs uzskata, ka pienācis laiks šos aktīvus atgūt “naturālā veidā”. “Atgriezt sagrābto naturālā veidā. Proti, ar “ukraiņu zemi” un citu kustamo un nekustamo īpašumu, kas tajā atrodas,” viņš paziņoja. Lai būtu skaidrs, ka runa nav par Krievijas konstitūcijā 2022. gadā ierakstītajiem četriem apgabaliem, Medvedevs uzsvēra: “Es, protams, nerunāju par jaunajiem Krievijas reģioniem, tie jau tāpat pieder mums.”
Medvedevu jau pamanījās apsteigt Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kurš savā kabinetā pie sienas jau piekāris karti, kur Krievijas sastāvā jau nokļuvuši Ukrainas Odesas un Mikolajivas apgabali, tādējādi pilnībā atņemot Ukrainai piekļuvi pie Melnās jūras. Šī odiozā karte pamanīta brīfingā, kuru 2025. gada 30. augustā rīkoja Gerasimovs, lai pastāstītu par brīnišķīgi sekmīgi notiekošo “speciālo militāro operāciju” un paziņotu, ka “stratēģiskā iniciatīva” pilnībā pieder Krievijai un tā “atbrīvojusi” daudz svešas valsts teritoriju.
Krievijas invāzija Ukrainā ilgst jau ilgāk nekā Krievijas propagandas lielākais svētums “Lielais tēvijas karš”, bet PSRS teritoriju atkarošanas, Austrumeiropas, Vācijas austrumu sagrābšanas un Berlīnes ieņemšanas vietā Krievija tā arī nav spējusi pilnībā sagrābt nevienu no Ukrainas austrumu apgabaliem. Pašlaik okupanti kontrolē 99,7% Luhanskas apgabala, 77% Doneckas apgabala, 75% Zaporižjas un 72% Hersonas apgabala. Vēl krievi ir sagrābusi niecīgu daļu no Harkivas (apmēram 4%), Sumu (apmēram 1%), Mikolajivas (apmēram 1%) un Dņipropetrovskas apgabala (mazāk nekā 1%).
2024. gada 14. jūnijā Kremļa diktators Vladimirs Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Kopš tā laika Krievijas prasības nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, tās propagandistiem un amatpersonām uzsverot, ka šie "dāsnie" piedāvājumi turpmāk tiks tikai padarīti vēl stingrāki.
Nesen plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka Putins it kā esot piekāpies ASV prezidenta Donaldam Trampam un vairs neprasot viņam atdot Zaporižjas un Hersonas pilsētas ar šo apgabalu vēl neieņemtajām teritorijām, pretī prasot, lai Ukraina pilnībā atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus, ieskaitot tādas pilsētas kā Kramatorska un Slovjanska ar visiem spēcīgajiem nocietinājumiem, kurus krievi nespēj iekarot. Ja Ukraina atdotu savus nocietinājumus, krievu okupantiem pavērtos daudz brīvāks ceļš turpmākiem uzbrukumiem gan Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas, gan Dnipro, gan galvaspilsētas Kijivas virzienā. 2025, gada novembrī Trampa administrācijas piedāvātais “kompromisa” variants paredzēja, ka Ukraina atdos Krievijai visu Donbasu, kā arī tikai jau krievu okupētās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļas. Turklāt Krievijas papildu atalgošanai paredzēts aizliegums Ukrainu uzņemt NATO, bet Krievija atkal sēdēs pie G8 galda. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau paziņojis, ka Ukraina neuzdāvinās Krievijai savas teritorijas.
