"Uz trīs gadiem aizmirsti, ka esi meitene" - kam iziet cauri mūsu kaimiņi, cenšoties tikt pie sava dzīvokļa
Daudziem sava dzīvokļa iegāde ir mērķis, drošības sajūta un miers. Taču tā nozīmē arī gadus ilgu krāšanu, kredītus un atteikšanos no ierastā dzīvesveida.
Tallinas iedzīvotāji izdevuma "Postimees.ee" pastāstīja par to, vai viņiem ir savs mājoklis, kā viņi krāja pirmajai iemaksai un uz ko cilvēki ir gatavi sava mājokļa vārdā.
Neraugoties uz pieaugošo jauno projektu skaitu Igaunijā, dzīvokļi tajos arvien biežāk paliek tukši. Iemesls nav intereses trūkums, bet gan iespēju trūkums: vidējā kvadrātmetra cena Tallinā tuvojas 4900 eiro, un, pēc ekspertu domām, lielākajai daļai cilvēku tas ir pārāk dārgi.
Aiz statistikas skaitļiem slēpjas reāli stāsti – gadiem ilga krāšana, kredīti, atteikšanās no ierastā dzīvesveida un pastāvīga nestabilitātes sajūta.
Elena, strādā universitātē:
"Es dzīvoju savā dzīvoklī un domāju, ka šobrīd iegādāties mājokli ir diezgan sarežģīti, ņemot vērā cenas, algas un citus izdevumus. Jo līdztekus tam, ka jāuzkrāj pirmajai iemaksai vai jābūt šādai summai, ir arī jāmaksā ļoti lieli rēķini par apkuri un elektrību, turklāt vēl ir arī jāēd.
Es ļoti daudz strādāju. Ar pirmo iemaksu man mazliet palīdzēja, taču ilgi krāju pati. Tā bija sevis ierobežošana visā – trīs gadus tu būtībā aizmirsti, ka esi meitene.
Pērkot dzīvokli, es pievērsu uzmanību tā stāvoklim, rajonam un savām iespējām. Man bija ļoti svarīgi, lai man būtu savs mājoklis – tiešām ļoti svarīgi. Tas bija tāds, ziniet, vēlmju saraksts, kuru ļoti gribējās īstenot. Tajā brīdī tā bija prioritāte."
Aleksandrs, projektu vadītājs:
"Man ir savs mājoklis. Man tas ir svarīgi — tā ir neatkarība. Man bija mērķis, un būtībā visu savu laiku es veltīju tam, lai iegādātos savu mājokli. Es paņēmu kredītu, daudz strādāju, un man izdevās kredītu atmaksāt ātrāk. Tas arī viss.
Mūsdienās mājokli iegādāties ir grūti — cenas ir ļoti augstas. Pirmajai iemaksai man bija vajadzīgi pieci gadi. Bet kopumā, lai visu nomaksātu no sākuma līdz beigām, — 15 gadi.
Laikam ejot, man arvien svarīgāks kļuvis rajons, kurā dzīvoju. Es tagad, starp citu, aizdomājos: varbūt jūs trāpījāt tieši laikā, Visums jūs man atsūtīja — es sāku domāt par rajona maiņu.
Ir svarīgi, kādi cilvēki ir man apkārt. Jo tas, ar ko es barojos no ārpuses, veido arī mani pašu. Ja es redzu skaisto, tad es to uzsūcu sevī, un tas kaut kā dzīvo un uzplaukst manī."
Darja, pavāre:
"Es dzīvoju īrētā dzīvoklī. Mēs esam domājuši par mājokļa iegādi, taču pagaidām tādas iespējas nav. Manuprāt, tas nav neiespējami — galvenais ir sakrāt pirmajai iemaksai, bet pēc tam paņemt kredītu. Domāju, ka tas ir iespējams, vienkārši ļoti stipri tas ir jāgrib.
Savs mājoklis ir ļoti svarīgs nākotnei, arī tam, lai vēlāk varētu radīt bērnus. Tas tomēr ir labāk nekā īrēts dzīvoklis, jo saimnieki jebkurā brīdī var pateikt: uz redzēšanos.
Iegādājoties mājokli, es pievērstu uzmanību tam, kur māja atrodas un kas ir tās tuvumā: bērnudārzs, skola, veikali, iespējams, autobusa pietura. Un, protams, autostāvvieta — tā ir obligāta."
Elīna, studē filoloģiju:
"Es īrēju mājokli. Protams, es gribētu iegādāties savu, taču Tallinā tas ir ļoti sarežģīti. Pirmajai iemaksai pagaidām vēl neesmu sākusi krāt. Tuvāko desmit gadu laikā, iespējams, varēšu iegādāties mājokli — ne agrāk. Pašlaik es tikai studēju. Tomēr gribētos, lai būtu savs mājoklis, jo tas dod mieru.
Man ir svarīga atrašanās vieta. Man patīk pilsētas centrs, tāpēc, protams, es negribētu dzīvokli ļoti tālu, un ir būtiski, lai tas man būtu ērts pēc savām iespējām."
Oskars, uzņēmējs:
— Man ir savs mājoklis. Man tas ir svarīgi.
— Vai jūs varētu padalīties ar kādiem padomiem? Piemēram, kā sakrāt pirmajai iemaksai?
— Nu, nezinu… jāstrādā.
— Bet kam jūs, piemēram, pievērstu uzmanību, pērkot dzīvokli?
— Remontam, pastkastītei, lai viss būtu kārtīgs, glīts, lai nekas nebūtu salauzts.
Anastasija, maiņas vecākā pārtikas veikalā:
"Es īrēju mājokli. Taču man ir ļoti svarīgi, lai būtu savs dzīvoklis, un šobrīd tieši tam arī krāju. Process pagaidām iet grūti.
Pašlaik mājokli iegādāties ir daudz sarežģītāk — cenas ir ļoti augušas gan dzīvokļiem, gan vispār visam, dzīvot ir nereāli dārgi.
Izvēloties mājokli, man ir svarīgi, lai būtu vanna. Divistabu dzīvoklis ir mans mērķis, mans sapnis — es eju tam pretī."
Jevgeņija, bezdarbniece:
"Es dzīvoju kopā ar mammu. Man ir svarīgi iegādāties dzīvokli, es krāšu, taču pagaidām tādas iespējas nav. Tagad ir grūti — nav, par ko dzīvot, nav, par ko paēst, nav, ar ko samaksāt. Taču kaut kur taču ir jādzīvo — bet par ko?
Izvēloties dzīvokli, man ir svarīgi, lai nebūtu nekādu problēmu — lai nekas netecētu, lai viss būtu labā stāvoklī."
