Izspēlēts Krievijas iebrukuma scenārijs Lietuvā - rezultāti ir satraucoši
Eiropas valstis var nepaspēt laikus sagatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam, liecina jauna militārā modelēšana: Krievija pat ar salīdzinoši nelieliem spēkiem varētu strauji iedragāt NATO aizsardzības spējas un pārņemt kontroli pār Baltijas valstīm.
NATO stratēģi pašlaik intensīvi strādā pie Baltijas valstu aizsardzības plāniem – pieaugot spriedzei, daudzi Eiropas līderi Krievijas iebrukumu NATO un Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzskata par arvien reālāku draudu. Izdevums "The Wall Street Journal" norāda: ja iepriekš tika lēsts, ka Krievija nespēs apdraudēt aliansi vismaz līdz 2029. gadam, tad tagad valda pārliecība, ka šāds scenārijs var piepildīties daudz agrāk.
Pagājušā gada decembrī Vācijā, sadarbībā ar Helmuta Šmita universitātes Militāro centru, tika izspēlēts scenārijs, kas imitēja Krievijas iebrukumu Lietuvā 2026. gada oktobrī. Modelēšanā piedalījās 16 augsta līmeņa eksperti – bijušās NATO un Vācijas amatpersonas, militārie analītiķi un likumdevēji.
Kritiskais faktors – lēmumu pieņemšanas ātrums
Simulācijas rezultāti atklāja drūmu ainu: agresoram, iesaistot vien aptuveni 15 tūkstošus karavīru, izdevās īsā laikā ieņemt Lietuvas pilsētu Marijampoli - vienu no stratēģiski svarīgākajiem transporta mezgliem Eiropā - un nodibināt kontroli pār Baltijas valstu stratēģiskajiem transporta koridoriem, tādējādi izolējot šīs valstis no sabiedrotajiem.
Scenārija gaitā Krievija kā iebrukuma ieganstu izmantoja safabricētu humanitāro krīzi Kaļiņingradā un apsūdzības pret Lietuvu. Šis naratīvs radīja politisku apjukumu Rietumos, kā rezultātā ASV atturējās no tūlītējas NATO kolektīvās aizsardzības 5. panta aktivizēšanas. Kamēr Vācija demonstrēja neizlēmību, Polija, lai arī uzsāka spēku mobilizāciju, tomēr atturējās no Lietuvas robežas šķērsošanas bez vienota alianses lēmuma. Situāciju pasliktināja Krievijas īstenotā hibrīdtaktika – ceļu mīnēšana ar dronu palīdzību, kas būtiski apgrūtināja operatīvu sabiedroto reakciju.
"Ja pretinieks gūst pārliecību par mūsu neizlēmību, ar to pietiek, lai viņš sasniegtu savus mērķus," uzsver militārais analītiķis Francs Štefans Gadi. Eksperti norāda, ka apdraudējums slēpjas ne tikai Krievijas militārajās spējās, bet gan iespējamais Eiropas valstu vienotības trūkums un politiskā minstināšanās NATO iekšienē.
Lietuva uzsver izlūkdienestu lomu
Tikmēr Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji uz šo scenāriju raugās skeptiski, uzsverot izlūkdienestu lomu. Reālajā situācijā sabiedrotie tiktu savlaicīgi brīdināti par spēku koncentrāciju pie robežām. Lietuvas militārpersonas norāda, ka ar valsts pašaizsardzības spējām – aptuveni 17 tūkstošiem karavīru miera laikā un līdz 58 tūkstošiem pēc mobilizācijas – pietiktu, lai atturētu ierobežota mēroga iebrukumu līdz brīdim, kad ierastos sabiedrotie.
Palielina stratēģiskās rezerves
Eiropas militārie plānotāji pauž bažas arī par iespējamajiem Krievijas plāniem attiecībā uz stratēģiskajām salām Baltijas jūrā (piederīgas Zviedrijai, Somijai un Dānijai), Polijas ziemeļiem, kā arī Norvēģijas un Somijas arktiskajiem reģioniem. Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans brīdina, ka Krievija mērķtiecīgi palielina stratēģiskās rezerves un klātbūtni pie NATO robežām, savukārt hibrīdkara "pelēkās zonas" kļūst arvien nepārskatāmākas.
Aicina nepārspīlēt draudus
Tikmēr daļa ekspertu aicina saglabāt vēsu prātu un nepārspīlēt Krievijas draudus. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs atgādina par Krievijas diktatora Vladimira Putina stratēģiskajām neveiksmēm un resursu izsīkumu karā Ukrainā, kas būtiski apgrūtinātu tiešu un veiksmīgu konfrontāciju ar NATO tuvākajā nākotnē.
Lai gan Kremlis oficiāli noliedz jebkādus plānus vērsties pret NATO vai ES dalībvalstīm, vēsturiskā pieredze un agresija Ukrainā apliecina, ka Maskavas stratēģiskie soļi var būt pēkšņi un iracionāli, īpaši izmantojot hibrīdkara elementus, lai pārbaudītu Rietumu vienotību.
Lietuvas bruņoto spēku paziņojums
Reaģējot uz ārvalstu medijos izskanējušo informāciju par dažādām kara simulācijām ("wargaming"), kurās minēts iespējams uzbrukums Lietuvai un Marijampolei, Lietuvas bruņotie spēki izplatījuši paziņojumu, aicinot saglabāt mieru. Armija uzsver, ka šobrīd Krievijas spēku koncentrācija pie Baltijas valstu robežām netiek fiksēta un konvencionāla uzbrukuma draudu nav.
Armija skaidro, ka militārajā plānošanā simulācijas ir ikdienišķa parādība operāciju plānu izstrādē, piemēram, Suvalku koridora aizsardzībai. "Šādu simulāciju mērķis nav sacensība, kurš labāk nospēlēs, bet gan iespējamo vājo vietu identificēšana un to novēršana," teikts paziņojumā, uzsverot, ka reālas militārās simulācijas balstās uz konkrētiem izlūkdatiem, nevis fantāziju.
Paziņojumā īpaši uzsvērts, ka lēmumu par valsts bruņotu aizsardzību pieņem tikai pati Lietuva. "Ne 5. pants, ne lēmumu pieņemšana citās valstīs neietekmē Lietuvas armijas darbības sākumu," norāda Lietuvas bruņotie spēki, piebilstot, ka armijai netrūkst ne resursu, ne gribas aizstāvēties.
