Ukraiņu "Flamingo" raķetes trāpījušas poligonā, no kura Krievija palaiž postošo "Orešņik"
Janvārī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Kapustin Jaras poligonu Krievijā, no kura okupanti uz Ukrainu raida "Orešņik" raķetes.
Par to savā "Telegram" platformā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
"2026. gada janvārī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni veiksmīgu triecienu pa angāru tipa ēku kompleksu, kur Kapustin Jaras izmēģinājumu poligonā Astrahaņas apgabalā Krievijas Federācijā tiek gatavotas vidēja darbības rādiusa starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišana," teikts paziņojumā.
Militārpersonas norāda, ka triecienu sērija tika veikta, izmantojot Ukrainā ražotas tālas darbības rādiusa triecienu sistēmas, konkrēti FP-5 "Flamingo".
Ģenerālštābs norādīja, ka saskaņā ar pieejamo informāciju dažām ēkām poligona teritorijā ir nodarīti dažādi bojājumi, viens no angāriem ir ievērojami bojāts, un daļa personāla no teritorijas tika evakuēta.
"Orešņik" raķešu triecieni Ukrainā
2026. gada 9. janvāra naktī Krievijas spēki veica vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" uzbrukumu Ļvivas apgabalam.
Drošības dienests pēc tam atrada Krievijas ballistiskās raķetes atlūzas, kas tika izmantota Ļvivas apgabala triecienam, un publicēja fotogrāfijas ar atlūzām.
Krievija pirmo reizi palaida "Orešņik" raķeti uz Ukrainu 2024. gada 21. novembrī. Toreiz Krievijas diktators Vladimirs Putins palaišanu nosauca par "veiksmīgu izmēģinājumu".
Saskaņā ar Ukrainas avotu teikto, uzbrukumam nebija "būtisku seku".
Kas zināms par "Orešņik" raķeti
Vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete "Orešņik" ir zeme-zeme tipa raķete, un saskaņā ar pieejamajiem datiem to var apbruņot ar kodolieroču vai parasto kaujas galviņu.
Sīkāka informācija par tās tehniskajām specifikācijām ir ierobežota. Putins paziņoja, ka raķete spēj trāpīt mērķiem ar ātrumu 10 Mahi (2,5–3 km/s). Saskaņā ar Krievijas klasifikāciju tās darbības rādiuss, visticamāk, sasniedz 5500 km.
Tomēr, saskaņā ar Ukrainas militārajiem avotiem, tā var sasniegt ātrumu virs 3,5 km/s. Tā nes sešas kaujas galviņas, no kurām katra, kā ziņots, satur munīcijas piedevas. Šīs īpašības padara to par grūti pārtveramu mērķi, lai gan mūsdienu pretraķešu aizsardzības sistēmas ir īpaši izstrādātas, lai cīnītos pret šo draudu.
Tiek uzskatīts, ka raķete ir balstīta uz vidējas darbības rādiusa raķeti RS-26 "Rubež", kas tika pārbaudīta, bet nekad netika pieņemta ekspluatācijā. Eksperti uzskata, ka jaunajā konstrukcijā, iespējams, ir noņemts viens no RS-26 pastiprinātāja posmiem, tādējādi samazinot lidojuma diapazonu.
