ASV paziņo, ka grasās no NATO struktūrām Eiropā izņemt aptuveni 200 darbiniekus

„Izmaiņas militārajā struktūrā un personāla samazinājums nav nekas neparasts,” medijam "The Washington Post" skaidro kāds NATO avots. „Amerikāņi mums jau vairākus mēnešus bija solījuši, ka šādas izmaiņas NATO struktūrās notiks,” piebilst vēl kāds.

Pašlaik ASV grasās atsaukt aptuveni 200 darbinieku, kas strādā aptuveni 30 struktūrās Eiropā, tostarp izcilības centros [ļoti specializētos apmācību centros, ko finansē dažādas valstis], kā arī citās ekspertu grupās. Daži amerikāņu darbinieki tiks izņemti no NATO izlūkošanas struktūrām Apvienotajā Karalistē, sabiedroto īpašo operāciju spēku vadības Briselē, kā arī no "StrikforNATO" struktūras Portugālē, kas uzrauga jūras operācijas, ziņo aģentūra „Reuters”.

Amerikas pārstāvji pakāpeniski tiks izņemti no darba vietām, noslēdzot savu amata pilnvaru termiņu. Šie amati parasti tiek piešķirti uz četriem līdz pieciem gadiem, tāpēc izņemšana var aizņemt vairākus gadus, ļaujot sabiedrotajiem aizstāt tos ar saviem pārstāvjiem.

Medijs norāda, ka šie pirmie amerikāņu izņemšanas soļi, visticamāk, būs tikai sākums, kam sekos vēl citi gadījumi. Tomēr jāatgādina, ka Eiropā joprojām atrodas gandrīz 80 tūkstoši amerikāņu karavīru, un ASV klātbūtne kontinentā ir lielāka nekā jebkad iepriekš.

2026. gada 12. februārī ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets norādīja, ka „Eiropas sabiedrotajiem ir jāuzņemas pilna atbildība par savu konvencionālo drošību,” kas, pirmkārt, iezīmē militāro izdevumu palielināšanu. Jāpiebilst, ka jau aizvadītā gada jūnijā notikušajā NATO samitā Hāgā Eiropas valstis apņēmās palielināt savus militāros izdevumus līdz 5% no IKP.

Otrā ASV prasība bija samazināt amerikāņu klātbūtni Eiropā – gan NATO ietvaros, gan ASV militārajās bāzēs kontinentā, pārorientējot šos resursus uz citiem operāciju reģioniem, piemēram, Karību jūras reģionu vai ASV dienvidu robežu.