“Sapnis par Ameriku noteikti mūsos ir zudis!” Grenlandes iedzīvotāji sašutuši par ASV draudiem

Tāpat kopīgajās mācībās salā plāno piedalīties sabiedroto spēki no Francijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas. Grenlandes iedzīvotāji norāda, ka "tas, kas šobrīd notiek, ir biedējoši" un uzsver, ka nevēlas būt daļa no ASV.

“Es vairs nevaru gulēt,” medijiem atzīstas kāds grenlandiešu transporta uzņēmuma darbinieks, kurš vēlas palikt anonīms. “Pirms trim dienām man bija briesmīgs murgs: ieradās amerikāņu karakuģi, un es kopā ar savu māju tiku iegremdēts ūdenī.”

"Pirms cik ilga laika viņš [Donalds Tramps] tika ievēlēts?!" sašutumu pauž kāda studente, kas Ilulisatā apgūst vēsturi un kultūru. "Neviens, absolūti neviens, ko es pazīstu, nevēlas kļūt par amerikāni," uzsver jauniete. Bet citas studentes viņai vienbalsīgi piebalso, apgalvojot: "Mēs viennozīmīgi dodam priekšroku Dānijai!"

“Viņš piedāvāja grenlandiešiem 10 000 dolāru [8600 eiro] par salas aneksiju. Par ko viņš mūs uzskata?” piebalso Avia. “Sapnis par Ameriku noteikti mūsos ir zudis!” viņš uzsver. Viņš piebilst, ka pērn vairākus mēnešus nostrādāja tūrisma nozarē, un visi amerikāņu tūristi viņam, ierodoties salā, pauda atvainošanos.

Tikmēr Grenlandes premjerministra vietnieks Mute Egede, uzrunājot medijus trešdien, aicināja salas iedzīvotājus saglabāt vienotību. "Grenlandei ir nepieciešama NATO valstu palīdzība. Es negribu dzīvot bailēs. [...] Mēs neesam pārdošanā!" uzsvēra politiķis.

Vairākas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Grenlandes iedzīvotāji nevēlas, lai sala kļūtu par ASV sastāvdaļu. Jāatgādina, ka Grenlande ir bagāta ar retzemju metāliem, īpaši Kvanefjeldas atradne, kas atrodas valsts dienvidos. Tā tiek uzskatīta par vienu no lielākajām nerafinēto retzemju metālu rezervēm pasaulē.

ASV kosmosa bāze Grenlandes ziemeļrietumos

ASV kopš 1951. gada Grenlandē vada Pitufikas bāzi (tolaik pazīstama kā Tūles Gaisa bāze) saskaņā ar tajā pat gadā noslēgtu aizsardzības līgumu ar Dāniju, kas deva ASV tiesības Grenlandē izvietot un pārvaldīt militāru bāzi. Sākotnēji tā kalpoja galvenokārt aukstā kara stratēģiskajām vajadzībām, bet šodien bāze kalpo ASV un NATO interesēm, nodrošinot raķešu brīdinājuma sistēmas, pretraķešu aizsardzību un kosmosa izpēti

ASV un Dānijas partnerattiecības ar ASV līdz šim ir bijušas ciešas un ilgstošas - Dānija iegādājas amerikāņu F-35 iznīcinātājus, un pērn Dānijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas ļauj izveidot ASV militārās bāzes Dānijas teritorijā. Tomēr šāds lēmums izpelnījies arī kritiku – oponenti apgalvo, ka tas grauj Dānijas suverenitāti, padarot valsti atkarīgāku no ASV.

Jaunā vienošanās paplašina iepriekšējo, kas tika noslēgta 2023. gadā ar Baidena administrāciju, piešķirot ASV karavīriem plašas piekļuves tiesības Dānijas gaisa spēku bāzēm.