Kas ir retzemju metāli, un kādēļ Trampam tie tik ļoti nepieciešami?
Pēdējā laikā retzemju metāli kļuvuši par arvien aktuālāku diskusiju tematu politiskajā arēnā. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps pat norādījis, ka Ukrainai, apmaiņā pret ASV sniegto palīdzību, jāpiegādā tai retzemju metāli 500 miljardu dolāru vērtībā. Tomēr kas īsti ir retzemju metāli un kādēļ tie Trampam ir tik nepieciešami?"
Jau ziņots, ka šī gada 3. februārī Tramps paziņoja, ka vēlas apspriest vienošanos ar Ukrainu, kurā Kijiva apmaiņā pret palīdzību garantētu retzemju metālu piegādes. "Es viņiem [Ukrainai] teicu, ka vēlos no viņiem atdevi, vismaz 500 miljardu dolāru vērtībā retzemju metāla formā. Viņi būtībā ir piekrituši šim priekšlikumam," vēlāk norādīja Tramps. Tāpat daudzus pārsteidzis Kanādas premjerministra Džastina Trudo paziņojums, ka "ASV vēlas sev pievienot Kanādu tās kritiski svarīgo minerālu dēļ". Bet Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkns atklājis, ka "ASV jau gadiem izrāda interesi par Igaunijā esošajiem retzemju metāliem".
Kā vēsta ASV 2020. gada enerģijas akts, kritiski svarīgie minerāli ir jebkurš minerāls, elements, viela vai materiāls, kas nepieciešams būtisku tehnoloģiju izstrādē, un kuram ir augsts piegādes ķēdes traucējumu risks, proti, kurus iegūt nav viegli. Šādi minerāli ir, piemēram, litijs, kobalts, niķelis, grafīts, volframs, vanādijs, u.c. Bet viena no kritisko minerālu apakškategorijām ir retzemju metāli.
Lai gan to nosaukums var liecināt par retumu, patiesībā šādi metāli ir visai plaši izplatīti Zemes garozā visā pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada ASV Ģeoloģijas dienesta novērtējumu, pasaulē ir aptuveni 110 miljoni tonnu retzemju metālu atradņu, tostarp 44 miljoni tonnu Ķīnā, 22 miljoni tonnu atrodas Brazīlijā, 21 miljons Vjetnamā, 10 miljoni Krievijā un 7 miljoni Indijā.
Tomēr šo metālu ieguve prasa intensīvu ķīmisko apstrādi, kas rada milzīgus toksisko atkritumu apjomus un ir izraisījusi vairākas ekoloģiskās katastrofas. Viens no pazīstamākajiem piemēriem saistīts ar retzemju metālu ieguvi Ķīnā, netālu no Baotu ezera. Retzemju metālu ieguve šajā reģionā ir radījusi milzīgus toksisko atkritumu uzkrājumus - piesārņojot augsni un ūdeni ar tādām radioaktīvām vielām kā torijs un urāns. Smago metālu un ķīmisko atkritumu noplūde ir izraisījusi lauksaimniecības zemju degradāciju, bet apvidū dzīvojošie iedzīvotāji daudz biežāk sasirgst ar vēzi un elpceļu slimībām.
Šī iemesla dēļ daudzas valstis uz šo metālu ieguvi raugās piesardzīgi. Tāpat jāpiebilst, ka izmaksas, lai iegūtu retzemju metālus ir augstas, turklāt bieži šie metāli sastopami dabā tik niecīgās koncentrācijās, ka jāpārstrādā milzīgs daudzums iežu, lai tos iegūtu. Bet Ķīna ir reģistrējusi tūkstošiem patentu, kas saistīti ar retzemju metālu ieguvi un apstrādi, un tas rada šķēršļus citām valstīm, kas vēlas uzsākt lielapjoma ražošanu.
Kādēļ Trampam šie metāli tik ļoti nepieciešami?
ASV un Eiropas Savienība lielāko daļu savu retzemju metālu iegūst no Ķīnas, taču abas cenšas palielināt savu ražošanu un efektīvāk pārstrādāt jau izmantotos materiālus, lai mazinātu atkarību no Pekinas. 2019. gadā ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta laikā Ķīnas mediji ierosināja, ka retzemju metālu eksports uz ASV varētu tikt pārtraukts kā atbilde uz amerikāņu ekonomiskajiem ierobežojumiem. Līdz ar to ASV interesēs ir mazināt šo atkarību.
Retzemju metāli ir neaizstājami daudzās modernās tehnoloģijās. Piemēram, elektroautomobiļu ražošanā ASV tehnoloģiju magnātam un "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam nepieciešams lantāns, cērijs, neodīms un disprozijs. Kosmosa tehnoloģiju izstrādē nepieciešams europijs, itrijs, holmijs. Bet dronu un lidmašīnu izstrādē neaizstājams ir neodīms un disprozijs.
Tāpat Tramps ir paziņojis, ka plāno izveidot lielāko Mākslīgā intelekta (MI) kopuzņēmumu pasaulē "Stargate". Šādi MI datu centri nereti patērē vairāk enerģijas nekā atsevišķas pilsētas, turklāt, MI centru serveru dzesēšanas ventilatoru, optisko šķiedru kabeļu un superdatoru izveidē nepieciešami retzemju metāli. Kritiski svarīgie minerāli un retzemju metāli tiek izmantoti arī naftas pārstrādē, vēja turbīnu izgatavošanā, bateriju, munīcijas, viedierīču un citu tehnoloģiju ražošanā.
Kā ar Grenlandi un Kanādu?
Grenlande ir bagāta ar retzemju metāliem, īpaši Kvanefjeldas atradne, kas atrodas valsts dienvidos. Tā tiek uzskatīta par vienu no lielākajām nerafinēto retzemju metālu rezervēm pasaulē. 2021. gadā Grenlandes valdība, raizējoties par kaitējumu dabai un cilvēku veselībai, ierobežoja urāna un retzemju metālu ieguves projektu. Tomēr daudzi lēš, ka tai ir potenciāls kļūt par nozīmīgāko retzemju metālu piegādātāju Rietumiem.
Savukārt Kanādai ir bagātīgas minerālu rezerves, un tā ir stratēģisks partneris ASV un Eiropai kritiski svarīgo izejmateriālu ieguvē. Kanāda ir viens no lielākajiem niķeļa piegādātājiem pasaulē un viens no galvenajiem kobalta piegādātājiem Rietumiem. Tāpat Kanādā atrodas vairākas retzemju metālu atradnes.
"Cilvēki pat nezina, vai Dānijai ir kaut kādas likumīgas tiesības [uz Grenlandi], bet ja tās ir, tad [Dānijai] ir jāatsakās no tām, jo mums [Grenlande] ir vajadzīga nacionālajai drošībai, tas ir vajadzīgs brīvajai pasaulei. Es runāju par brīvās pasaules aizsardzību," vēl janvāra sākumā vēstīja Tramps.
