Krievijas Pareizticīgā baznīca vervē afrikāņus karam: sola izglītību, bet patiesībā sūta "gaļas uzbrukumos"

Maskavas patriarhāta struktūras Āfrikas kontinentā darbojas kā vervēšanas mašīna. Jaunie kenijieši tiek pievilināti ar solījumiem un nosūtīti tieši uz frontes līniju. Par to ziņo amerikāņu reliģiskā ziņu aģentūra "Religion News Service", atsaucoties uz cilvēktiesību organizāciju "Vocal Africa". 

Organizācija ir dokumentējusi sistemātisku praksi, kurā jauni Kenijas pilsoņi nonāk Ukrainas frontes līnijā pēc tam, kad ir pieņēmuši baznīcas piedāvājumu doties uz Krieviju. Vilinājums ir rūpīgi izstrādāts. Potenciālajiem upuriem tiek piedāvāta pienācīgu ienākumu vai izglītības iespēja ārzemēs, baznīcai nodrošinot finansējumu. 

"Viņi izmanto sievietes [vervēšanai - red.], lai veidotu ciešākas saites, jo viņas ir mierīgākas un uzticamākas," sacīja "Vocal Africa" pārstāvis Fredriks Odjambo Odžiro. 

Ieceļošana Krievijā tiek atļauta ar tūristu vīzu — dokumentu, kas neļauj ilgstoši uzturēties, strādāt vai pat dienēt militārajā dienestā. Tomēr tūlīt pēc ierašanās situācija dramatiski mainās: cilvēku personu apliecinoši dokumenti tiek konfiscēti, uz viņu vārda tiek atvērti konti, faktiskā kontrole koncentrējas militārpersonu rokās, un turpmākais maršruts ved uz frontes līniju.

Solītā atlīdzība — aptuveni trīs tūkstoši dolāru — tā arī netiek izmaksāta. Viens no šīs shēmas upuriem bija Čārlzs Vaitaki Vangari. Viņam bija aptuveni 30 gadi, viņš bija futbolists ar plāniem veidot profesionālu karjeru. 

Vervētāji izmantoja šo sapni: sportistam tika apsolīta vieta Zviedrijas klubā, bet tikai pēc obligātas vizītes Krievijā. 2025. gada decembrī tika ziņots, ka Vangari ir gājis bojā karā Ukrainā. "Vocal Africa" eksperti saskaitīja aptuveni 500 kenijiešus, kas pēdējo divu gadu laikā iesaistīti karā. 

Aptuveni 200 ģimenes ir sazinājušās ar organizāciju, lūdzot palīdzību radinieku atrašanā vai atgriešanā. Kenijas Nacionālais izlūkošanas dienests lēš, ka kopējais tās pilsoņu skaits, kas cīnās Krievijas okupācijas armijas pusē, ir aptuveni 1000. 

2026. gada februāra sākumā Kenijas valdība pieprasīja Maskavai pārtraukt savu pilsoņu vervēšanu. Drīz vien kļuva zināms, ka Krievijas vervētājiem 2026. gada sākumā tika aizliegts vervēt algotņus no 36 valstīm. Kenija bija iekļauta šajā sarakstā. 

Maskavas patriarhāta paplašināšanās Āfrikā norisinājās strauji. Patriarhālo eksarhātu izveidoja Svētā Sinode 2021. gada beigās, neilgi pirms Krievijas lielā kara sākuma pret Ukrainu. Līdz 2025. gadam baznīcu tīkls aptvēra vismaz 34 Āfrikas valstis.

Vērts atzīmēt, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca ir pilntiesīga Kremļa agresijas pret Ukrainu līdzdalībniece. Baznīcas vadītājs Kirils Gundjajevs vairākkārt publiski atbalstījis karu, nosaucot to par "svētu", aicinot krievus tajā piedalīties. "Ja kāds (...) mirst, pildot savu militāro pienākumu, tad viņš neapšaubāmi izdara darbību, kas pielīdzināma upurim... Un tāpēc mēs ticam, ka šis upuris nomazgā visus grēkus, ko cilvēks ir pastrādājis," Gundjajevs sacīja sprediķī 2022. gada septembrī.