Krievijas karš Ukrainā tuvojas noslēgumam, apgalvo Tramps

“Mēs virzāmies uz priekšu,” Tramps sacīja žurnālistiem, uzsverot centienus glābt cilvēku dzīvības konfliktā, kas būtiski mainījis Eiropas drošības arhitektūru. 

“Es gribu glābt dzīvības – gan krievu, gan ukraiņu. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es to daru. Tas ir Baidena karš – tas nav Trampa karš… Viss, ko es varu darīt, ir to apturēt, un es domāju, ka mēs virzāmies uz tā apturēšanu,” sacīja Tramps, nesniedzot sīkāku informāciju.

Aizkulisēs Rietumu diplomāti norāda, ka diplomātiskā mašinērija sāk atkal kustēties – piesardzīgi, nevienmērīgi un ar dziļu skepsi par Maskavas nodomiem un Vašingtonas ilgtermiņa uzticamību. “Ir kustība, taču to nevajadzētu jaukt ar risinājumu,” svētdienas vakarā “Kyiv Post” anonīmi sacīja kāds augsta līmeņa Rietumu diplomāts. “Politiskie signāli ir reāli. Gala spēle – vēl nav.”

Vienlaikus Tramps kārtējo reizi apšaubīja NATO nozīmi, pat laikā, kad sabiedrotie gatavojas iespējamam pamieram Ukrainā.

“Man patīk NATO,” viņš sacīja. “Es tikai domāju, vai gadījumā, ja mums NATO būtu vajadzīga, viņi būtu mums līdzās. Es neesmu pārliecināts, ka tā būtu.”

Jautāts, vai viņš varētu izvest ASV no alianses, Tramps sacīja, ka NATO “būtu neapmierināta” un ka tas “ietaupītu daudz naudas”, pastiprinot bažas Eiropas galvaspilsētās, ka Vašingtonas drošības garantijas kļūst arvien nosacītākas.

Šīs bažas vēl vairāk pastiprināja Trampa tiešie izteikumi par Grenlandi. “Ja mēs nepārņemsim Grenlandi, to izdarīs Krievija vai Ķīna – un es to nepieļaušu,” viņš sacīja.

Jautāts, vai iespējama vienošanās, Tramps atbildēja: “Protams, es labprāt noslēgtu vienošanos. Tas ir vieglāk. Tā vai citādi Grenlande būs mūsu,” piebilstot, ka salas aizsardzība būtībā esot “divi suņu pajūgi”.

Kāds augsta līmeņa Eiropas diplomāts šos izteikumus nosauca par “dziļi destabilizējošiem”, piebilstot: “Jūs nevarat prasīt sabiedrotajiem riskēt ar karavīru dzīvībām Ukrainā, vienlaikus citur piesaucot aneksiju.”