Ukrainas pulkvedis: NATO karā ar Krieviju ciestu smagākus zaudējumus nekā Ukraina

Droni uzrauga lielu daļu frontes līnijas, padarot gandrīz neiespējamu ievainoto karavīru nogādāšanu pie medicīniskās palīdzības tā dēvētajā “zelta stundā” — kritiskajās pirmajās 60 minūtēs pēc smaga ievainojuma, kad savlaicīga palīdzība var izšķirt dzīvību vai nāvi.

“Zelta stunda ir sastopama tikai grāmatās,” sacīja Ukrainas vecākais pārstāvis NATO–Ukrainas Apvienotajā analīzes, apmācību un izglītības centrā (JATEC). “Tā neeksistē,” viņš teica.

Tagad, pēc viņa vārdiem, ir tikai “zelta diena vai pat mēnesis”. “Kaujaslauks ir redzams simtprocentīgi. Tāpēc medicīnisko evakuāciju vairs nevar veikt vecajā veidā.”

Debesis virs kaujaslauka ir pilnas ar dažādu veidu droniem, kas veic gan izlūkošanas, gan triecienuzdevumus. Šī piesātinātība nozīmē, ka ukraiņiem bieži jāgaida nelabvēlīgi laikapstākļi un slikta redzamība, lai varētu evakuēt cietušos. Daži risinājumi, piemēram, sauszemes roboti, kļūst arvien populārāki, taču arī tiem ir savas problēmas — tie ir ievainojami pret uzbrukumiem, mēdz salūzt un ir pakļauti radioelektroniskai traucēšanai.

Augstas intensitātes konfliktā ar Krieviju NATO spēki, pēc Višņivska domām, saskartos ar tādām pašām ievainoto evakuācijas problēmām kā Ukraina. Tomēr viņš uzskata, ka alianse ciestu vēl lielākus kaujas zaudējumus, jo šāds karš varētu būt ievērojami postošāks.

Gandrīz četrus gadus ilgajā karā ne Ukraina, ne Krievija publiski nav atklājušas precīzu kritušo un ievainoto karavīru skaitu. Taču kopējie zaudējumi abās pusēs neapšaubāmi ir ļoti lieli. Pēc vasarā publiskotajiem datiem Ukraina cietusi aptuveni 400 000 zaudējumu, tostarp līdz 100 000 kritušo. Krievijas zaudējumi ir vēl smagāki — Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka kopš 2022. gada iebrukuma Maskava, iespējams, cietusi vairāk nekā 1,1 miljonu zaudējumu un pašlaik zaudē vairāk nekā 1000 karavīru dienā.

Rietumvalstu līderi ir brīdinājuši, ka šī asinsizliešana, kas šobrīd norisinās kaujaslaukā un Ukrainas pilsētās, var izplesties arī dziļāk Eiropā. “Krievija varētu būt gatava izmantot militāru spēku pret NATO piecu gadu laikā,” pagājušajā mēnesī sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, vēlāk piebilstot, ka šāds konflikts radītu “ekstrēmus zaudējumus”.

Višņivskis sacīja, ka Rietumu līderi un industrija sāk labāk izprast izaicinājumus, ar kuriem Ukraina saskaras kaujaslaukā. Tomēr viena no lielākajām NATO problēmām, viņaprāt, ir tā, ka jaunu spēju izveide aizņem pārāk daudz laika — daudz vairāk, nekā mainās pats kaujaslauks.

Ukrainas karam turpinoties, Eiropas armijas turpina iegādāties ieročus un stiprināt aizsardzību — īpaši NATO austrumu flanga valstis, kas robežojas ar Krieviju — un gatavojas iespējai par plašāku karu.

NATO ģenerālsekretārs Rute savā pagājušā mēneša runā uzsvēra, ka Eiropai jābūt “gatavai”, jo mūsdienu kari “vairs netiek izcīnīti no attāluma”.