Ķīna militāro mācību laikā, simulējot blokādi, palaiž raķetes Taivānas virzienā
Ķīna jau otro dienu turpina plašas militārās mācības ap Taivānu. Tiek ziņots, ka Ķīna palaidusi raķetes Taivānas virzienā un izvietojusi jaunus amfībijas uzbrukuma kuģus kopā ar bumbvedējiem un karakuģiem, lai trenējoties iespējamai blokādei.
Pēc Taivānas Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, pēdējo 24 stundu laikā Taivānas apkārtnē fiksēti 130 Ķīnas militāro lidaparātu lidojumi. Tas ir otrs lielākais šādu lidojumu skaits līdz šim. Lielākais fiksētais apjoms bijis 2024. gada oktobrī militāro mācību “Kopīgais zobens 2024B” laikā, kad vienas diennakts laikā Taivānas tuvumā tika novēroti 153 Ķīnas kara lidaparāti.
From 8 a.m. to 6 p.m. Dec. 30, the People's Liberation Army (#PLA) Eastern Theater Command will conduct major military drills in the following waters and airspace, during which live firing activities will be organized, specifically covering five areas with the following… pic.twitter.com/X7NwjSpmSh
— Chinese Embassy in US (@ChineseEmbinUS) December 29, 2025
Papildus tam Taivānas krasta tuvumā konstatēta arī 14 Ķīnas karakuģu klātbūtne, kā arī astoņi citu valstu kuģi un viens augstu lidojošs balons. Jūras spēku un gaisa spēku vienības trenējās veikt triecienus jūras un gaisa mērķiem, kā arī pretzemūdeņu operācijas salas ziemeļu un dienvidu daļā, kas atrodas demokrātiski pārvaldītās Taivānas teritorijā.
Mācības ar nosaukumu “Justice Mission 2025” sākās 11 dienas pēc tam, kad ASV paziņoja par rekordlielu – 11,1 miljardu ASV dolāru – ieroču piegādes paketi Taivānai. Tās ir līdz šim plašākās Pekinas rīkotās militārās mācības gan pēc aptvertās teritorijas, gan pēc tuvuma salai, īpaši pēc tam, kad Ķīnas Jūras drošības administrācija pirmdien pievienoja vēl divas kaujas šaušanas zonas.
Kāda augsta ranga Taivānas drošības amatpersona norādīja, ka Taibeja rūpīgi vēro, vai šīs – jau sestās – vērienīgās militārās mācības kopš 2022. gada, kad salu apmeklēja toreizējā ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi, arī paredzēs raķešu palaišanu pāri Taivānai, kā tas notika toreiz.
Avots piebilda, ka Pekina, visticamāk, izmanto šīs mācības arī, lai trenētos triecieniem pret sauszemes mērķiem, tostarp ASV ražoto raķešu sistēmu HIMARS – augstas mobilitātes artilērijas sistēmu ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu, kas spētu sasniegt mērķus Ķīnas dienvidu piekrastē.
Taivāna stingri nosodījusi atjaunotās Ķīnas militārās darbības. Taivānas prezidents Lai Cjinde ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka Ķīnas rīkotās mācības ir “nesavienojamas ar uzvedību, kādu sagaida no atbildīgas lielvalsts”. Viņš piebilda, ka priekšējās līnijas vienības ir gatavas aizstāvēt salu, taču Taibeja necenšas eskalēt situāciju.
Taivānas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka otrdienas rītā uz ziemeļiem no salas notikušas kaujas šaušanas mācības, kuru laikā atlūzas nonākušas Taivānas pieguļošajā zonā – 24 jūras jūdžu attālumā no krasta.
