Miera cena un Ukrainas sarkanās līnijas: Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Sirskis sniedzis retu interviju

Intervija tika publicēta 5. decembrī. Ģenerālis skaidri pauda Ukrainas armijas nostāju: neviens miera līgums, kas paredz Ukrainas zemes nodošanu Maskavai, nav pieņemams. Viņš šādu scenāriju nosauca par "nepieņemamu", piebilstot, ka viņš to "pat neapsver". 

Sirskis uzsvēra, ka miera procesu viņš redz tikai pēc pamiera pašreizējā frontes līnijā. Viņš skaidri norādīja, ka Kremļa paziņojumi par gatavību izbeigt karu nav ticami, jo īpaši ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus. Ģenerālis paskaidroja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas izmantot Donalda Trampa mēģinājumu sākt sarunas kā ērtu aizsegu Krievijas armijai jaunu teritoriju ieņemšanai. 

Viens no Kremļa galvenajiem nosacījumiem ir kontroles nodošana pār visu Donbasu, ieskaitot tās teritorijas, kuras Krievijas bruņotajiem spēkiem nav izdevies ieņemt četrus gadus ilgā kara laikā. Ne Kijiva, ne tās Eiropas partneri un sabiedrotie nepiekrīt šim kapitulācijas scenārijam. 

Sirskis tieši paziņoja, ka Ukraina turpinās pretoties, ja diplomātija nonāks strupceļā. Viņš pauda cerību, ka pat ja Amerikas Savienotās Valstis pametīs Ukrainu, eiropieši nāks tai palīgā, jo no pašreizējā kara iznākuma ir atkarīga visa reģiona drošība. 

Ģenerālis runāja arī par reālo situāciju frontē, noliedzot Maskavas apgalvojumus par Pokrovskas pilnīgu ieņemšanu. Ģenerālis norāda, ka Ukrainas aizsardzības spēki pašlaik kontrolē pilsētas ziemeļu daļu. Sirskis norādīja, ka, lai gan Krievijas armijai joprojām ir priekšrocības artilērijā, dronu tehnoloģiju attīstība ievērojami samazina to efektivitāti. Viņš piebilda, ka lielāko daļu triecienu frontē šajā posmā veic droni. 

Sirskis lēš, ka Krievijas spēku skaits frontē pārsniedz 710 000 karavīru. Viņš uzsvēra, ka Krievijas armijas ikdienas zaudējumi sasniedz līdz pat 1100 kritušajiem un ievainotajiem. 

Runājot par vissarežģītākajiem frontes posmiem, ģenerālis nosauca Pokrovsku, Kupjansku, Limanas apgabalu un Huļaipoles apgabalu. 

Viņš paskaidroja, ka Ukrainas taktika sastāv no aktīvas aizsardzības, vienlaikus nogurdinot ienaidnieku gan frontē, gan aizmugurē. Virspavēlnieks par vienu no Ukrainas armijas galvenajiem uzdevumiem nosauca Krievijas okupācijas spēku nogurdināšanu. 

Sirskis pieminēja arī triecienu kampaņu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Šie uzbrukumi, viņš teica, ir vērsti uz degvielas iznīcināšanu Krievijas tankiem, kuģiem un lidmašīnām, kā arī uz naftas ieņēmumu samazināšanu, kas finansē karu. 

Kā tikpat svarīgu Ukrainas taktikas sastāvdaļu viņš nosauca jūras spēku dronus, kas uzbrūk Krievijas kuģiem un tankkuģiem, kuri pārvadā sankcijām pakļautu naftu. Sirskis apliecināja, ka Ukrainas armijai, neskatoties uz acīmredzamām problēmām, ir nepieciešamie resursi, lai turpinātu kaujas operācijas. 

Viņš arī brīdināja, ka Maskava neizrāda nekādas gatavības pazīmes šī kara miermīlīgam risinājumam. Gluži pretēji, Krievija izmanto sarunu retoriku kā dūmu aizsegu un cenšas virzīties pēc iespējas dziļāk, kamēr notiek diplomātiskās sarunas.