Atklāts Kremļa plāns Trampa apmuļķošanai: "Bloomberg" publicē Putina padomnieku telefonsarunu

Pirms tam “Bloomberg” publicēja Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa un Ušakova 14. oktobra telefonsarunas atšifrējumu. Trampa emisārs tiešā tekstā piedāvājis Krievijas pārstāvjiem apsteigt Ukrainu un sarunāties ar Trampu vajadzīgajā tonī, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Un tiešām, Putins un Tramps telefoniski sarunājās jau pēc divām dienām, Tramps šo sarunu slavēja kā “ļoti produktīvu”, bet nākamajā dienā Baltajā namā uzņemtais Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis tā arī nesaņēma Trampa piekrišanu piegādāt amerikāņu spārnotās raķetes “Tomahawk”, kas ļautu Ukrainai trāpīt mērķiem dziļi agresorvalsts teritorijā.

Otrā publicētā telefonsaruna notikusi 29. oktobrī, kad Ušakovs ar Dmitrijevu apsprieda, cik stingri Krievijai vajadzētu uzstāt uz savām prasībān, un Ušakovs atbalsta ideju, ka no amerikāņiem ir jāpieprasa “maksimums”. “Mums vajag prasīt maksimumu, kā domā? Bet vispār, ko nodot?” sarunā vaicā Ušakovs. “Man šķiet, ka šo papīru, vienkārši mēs izdarīsim it kā mūsu pozīcijā, un es vienkārši neformāli tieši nodošu, ka tas viss ir neformāli. Bet viņi [amerikāņi -red.], lai taisa kā savu,” norāda Dmitrijevs. “Taču domāju, ka viņi paņems ne gluži pilnībā mūsu versiju, taču vismaz maksimāli tai tuvu.”

Ušakovs satraucas, ka amerikāņi krievu “iesmērētajā” versijā varētu veikt kaut kādus labojumus. “Tur jau ir tā lieta, ka viņi var nepaņemt, bet pateiks, ka tas ar mums ir saskaņots. Lūk, no kā es baidos,” viņš sacīja. “Viņi pēc tam var pārdēvēt, un viss. Ir tādas briesmas. Ir. Nu labi, nekas. Paskatīsimies.”

Dmitrijevs ierosina parunāt par šo lietu ar Vitkofu. “Jūs arī varat parunāt ar Stīvu par šo papīru. Tas ir, mēs izdarīsim akurāti.”

Komentējot “Bloomberg” publikāciju, Ušakovs tieši nenoliedza sarunu faktu. Atbildot uz Putina gaitas regulāri atspoguļojošā “Rossija 1” žurnālista Pāvela Zarubina jautājumu, viņš sacīja, ka bieži runā ar Vitkofu, taču sarunu saturu nekomentē. Viņš piebilda, ka arī ar Dmitrijevu mēdz telefoniski sarunāties. Uz jautājumu, kā amerikāņu žurnālistu rīcībā varēja nonākt šo telefonsarunu informācija, Ušakovs atteica: “Nezinu. Kāds nodod. Kāds noklausās. Taču tie neesam mēs.”

Dmitrijevs noreaģēja radikālāk, uzreiz nosaucot šo sarunu par “feiku”, bet pēc brīža piebilda: “Jo tuvāk mēs esam mieram, jo izmisīgāki kļūst kara kūrēji,” notikušajā vainojot “dziļo valsti”. “Tie, kas pelna uz karu, un “dziļā valsts” iegāž milzīgu budžetu, lai uzbruktu miera plānam un noķengātu miera noslēdzējus, jo karš atmaksājas,” Orvela tēzes “karš ir miers” stilā rakstīja asiņainā kara izraisītāja Putina emisārs Dmitrijevs. “Miera ļaudīm nav PR mašīnas un mediju budžeta, tādēļ mediju naratīvi tiek novirzīti kara kūrēju virzienā. Tomēr patiesība uzvarēs un miers gūs virsroku.”

Savukārt izdevums “The Insider” salīdzināja Krievijas un Ukrainas 2022. gada aprīļa Stambulas sarunu dokumentus un jauno 28 punktu “miera plānu”, un konstatēja, ka jaunajā plānā nav praktiski nekādas piekāpšanās par labu Ukrainai, toties Krievija izvirzījusi desmitiem jaunu prasību un paredzējusi vērienīgus ieguvumus.

Jāpiebilst, ka 21. novembrī Tramps paziņoja, ka dod Zelenskim laiku līdz 27. novembrim piekrist parakstīt šo plānu. Savukārt “The Washington Post” norādīja, ka ASV armijas ministrs Daniels Driskols 20. novembrī rakstiski bija iesniedzis šo plānu Zelenskim, ultimatīvi pieprasot to parakstīt līdz Pateicības dienai vai zaudēt amerikāņu atbalstu. Pēc tam Zelenskis uzrunāja Ukrainas tautu, solot apspriest plānu ar partneriem, nezaudējot Ukrainas intereses, taču norādīja, ka Kijivai ir jāizdara izvēle — “vai nu zaudēt cieņu, vai riskēt zaudēt galveno partneri”.

Pagājušās nedēļas nogalē ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā ASV plāns tika uzlabots, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču Kremlis pirmdien paziņoja, ka Krievija nepieņems Eiropas prasītos labojumus.

“The Insider” analīze rāda, ka Krievija ir saglabājusi visas savas galvenās prasības

Ukrainas neitralitāte un atteikšanās no NATO — abos dokumentos Ukraina apņemas nostiprināt Konstitūcijā atteikšanos pievienoties aliansei.

Ārvalstu militāro bāzu aizliegšana — saglabāts “NATO neizvieto karaspēku” Ukrainas teritorijā formulējums.

Ukrainas atteikšanās no kodolieroču iegūšanas — jāatgādina, ka 1994. gadā Ukraina atdeva savu kodolarsenālu Krievijai, pretī saskaņā ar tā dēvēto “Budapeštas memorandu”, saņemot Krievijas, ASV, un Lielbritānijas garantijas savai neatkarībai un teritoriālajai integritātei. Vēlāk, kad Krievija ne tikai jau bija atņēmusi Ukrainai Krimu un sarīkojusi karu Donbasā, sagrābjot Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, bet uzsāka asiņaino invāziju un oficiāli anektēja jau četrus Ukrainas apgabalus, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sāka stāstīt, ka memorandā tikai solīts nepielietot kodolieročus pret Ukrainu. 

Krievu valodas aizsardzība — šī Krievijas prasība ne tikai saglabāta, bet pat paplašināta.

Tāpat nekur nav pazudusi Krievijas prasība par Ukrainas "denacifikāciju".

Kuros punktos Krievija jaunajā plānā ieguvusi vairāk nekā Stambulā?

Jaunajā plānā ir virkne Maskavai labvēlīgu nosacījumu, kas 2022. gada aprīlī netika apspriesti, norāda “The Insider”.

Krievijas teritoriālie ieguvumi: 2014. gadā anektētā Krima, visa Luhanskas (faktiski pilnībā okupētā) un visa Doneckas apgabala atzīšana de facto par Krievijas teritoriju. Ukrainas armijai ir jāatstāj Ukrainas kontrolētā Doneckas apgabala daļa, kurā ietilpst Kramatorska, Slovjanska un citas pilsētas, kura kļūst par “neitrālu” demilitarizētu buferzonu, taču tiek starptautiski atzīta par Krievijas teritoriju. Hersonas un Zaporižjas apgabali tiek sadalīti atbilstoši frontes līnijai — jāpiebilst, ka 2022. gada 30. septembrī Krievija oficiāli anektēja šos apgabalus pilnā apmērā, kaut gan nekad nav spējusi ieņemt Zaporižju, bet no martā ieņemtās Hersonas krievu okupanti bija spiesti aizvākties jau novembrī. Stambulā tika runāts tikai par okupēto teritoriju izslēgšanu no drošības garantiju zonas; tagad — par starptautisku atzīšanu.

Krievijas ekonomiskie ieguvumi: pakāpeniska visu sankciju atcelšana, Krievijas atjaunošana G8 locekļu skaitā, ilgtermiņa ekonomiska vienošanās ar ASV par enerģētiku, resursiem, mākslīgo intelektu un Arktikas apguvi. 100 miljardu dolāru vērto iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ASV investīcijām Ukrainas atjaunošanā (ASV iegūst 50% peļņas), kā arī Krievijas un ASV fonda izveide pārējo iesaldēto līdzekļu pārvaldīšanai. Krievija kontrolē 50 procentus no 2022. gada martā sagrābtās Eiropas lielākās Zaporižjas atomstacijas enerģijas ražošanas Starptautiskās atomenerģijas aģentūras IAEA pārraudzībā.

Politiskās un juridiskās garantijas Krievijai: Krievija saņem visu okupantu karavīru pilnīgu amnestiju par visu pastrādāto. Tiek noslēgta visaptveroša Krievijas, Ukrainas un Eiropas vienošanās par neuzbrukšanu; visi strīdi pēdējo 30 gadu laikā tiek uzskatīti par atrisinātiem. Notiek Krievijas un NATO dialogs ASV moderācijā par drošības jautājumiem. Turklāt Ukrainai tiek uzdots sarīkot vēlēšanas 100 dienu laikā pēc vienošanās parakstīšanas, lai šādi nodrošinātu Maskavai patīkamākas valdības izveidi.

Salīdzinājumam: Stambulas vienošanās paredzēja ASV, Ķīnas, Krievijas, Francijas, Lielbritānijas, Turcijas un Baltkrievijas daudzpusīgas garantijas ar kolektīvu atbildību. Jaunais plāns piedāvā ASV maksas pakalpojumus ar virkni ierobežojumu.

Faktiski vienīgā būtiskā Krievijas piekāpšanās ir piekrišana, lai atļautais Ukrainas armijas lielums tiktu palielināts līdz 600 000 karavīru, kamēr Stambulā Ukraina piedāvāja 250 000, bet Krievija — 85 000. 

Salīdzinošā analīze rāda — jaunais plāns faktiski leģitimizē visus Krievijas teritoriju sagrābšanas rezultātus, tostarp teritorijas, kuras Maskava pat šobrīd nekontrolē. Krievija iegūst visu Doņeckas apgabalu, tostarp Kramatorsku un Slovjansku, sankciju atcelšanu un ekonomiskus ieguvumus, kādu nebija pat viņai labvēlīgākajos Stambulas dokumentos. Savukārt Ukraina nesaņem reālas drošības garantijas — tikai nosacītus, maksas pakalpojumu veida solījumus no ASV ar daudzām atrunām, kad šīs garantijas var tikt anulētas, secina “The Insider”.