Noslēpumaina kastīte, kas skandē Bībeli - kristieši ķeras pie “digitālā terora”, lai nelikumīgi sludinātu reliģiju Amazones ciltīm
Pasaulē ir ciltis, kuru saskarsme ar civilizāciju ir bijusi ļoti ierobežota vai pat teju nekāda. Šādos gadījumos nereti par šīm teritorijām atbildīgas valsts ievieš stingrus noteikumus, kas regulē komunikāciju ar šiem cilvēkiem. Uz to nospļauties ir daļai īpaši motivētu ASV kristiešu, kuri ik pa laikam izdomā jaunus veidus, kā uzmākties.
Misionāri ir pieķerti izmantojam ar saules baterijām darbināmas audio ierīces, lai pievērstu kristietībai izolētās vai tikai nesen ar civilizāciju kontaktā nonākušās Amazones lietusmežu pamatiedzīvotāju ciltis.
Kopējā izmeklēšanā, ko veica laikraksti “The Guardian” un Brazīlijas izdevums “O Globo”, atklājās, ka ierīces, kas atskaņo Bībeles vēstījumus portugāļu un spāņu valodā, parādījušās Korubo cilts tuvumā, pie Brazīlijas un Peru robežas. Un šķiet, ka sludinātājiem ir pilnīgi vienalga – saprot vai nesaprot šīs valodas cilvēki, kurus viņi vēlas pievērst Dieva vārdam.
Pirmā atklātā ierīce — dzelteni pelēks bloks mobilā telefona izmērā — Korubo ciematā nonāca nesaprotamā veidā. Skaidrs gan ir tas, ka šī ierīce nepārtraukti atskaņo Bībeles tekstus un iedvesmojošas amerikāņu baptistu runas.
Vietējie iedzīvotāji ziņoja par septiņām šādām ierīcēm, taču foto un video pierādījumi iegūti tikai vienā gadījumā. Ierīce, kas pazīstama ar nosaukumu “Messenger” (no angļu: ziņnesis), tiek izplatīta ar Džordžijas štata, baptistu organizācijas “In Touch Ministries” starpniecību.
Intervijā “The Guardian” organizācijas operatīvais vadītājs Sets Grejs apstiprināja šādu ierīču izmantošanu, taču norādīja, ka “Messenger” nevajadzētu atrasties konkrētajā vietā – Žavari ielejā, pārkāpjot Brazīlijas likumdošanu.
Kā jau noprotams, Brazīlijas valdība aizliedz reliģisku sludināšanu Korubo teritorijā un viņš uzsvēra, ka misionāri “nedodas uz vietām, kur tas nav atļauts”. Jau kopš 1987. gada šīs valsts likumi paredz, ka izolētām ciltīm pašām jāiniciē jebkāda veida kontakts ar ārpasauli.
Federālais prokurors Daniels Luiss Dalberto, kurš uzrauga izolēto un nesen kontaktā nonākušo tautu tiesību ievērošanu, pauda, ka viņš šajā saredz misionāru taktiku. Viņa vārdiem: “Tas ir slēpts, maskēts, uzmanības pievēršanas veids.” Viņš arī piebilda, ka šādas misionāru metodes ir gandrīz neiespējami apkarot.
Tikmēr vēsturē netrūkst stāstu par kristiešu misionāriem, kuru mēģinājumi pievērst dažādas, tostarp nedraudzīgas ciltis, tām nezināmā valodā sarakstītām idejām, beigušies letāli. Nesens piemērs ir stāsts par ASV misionāru Džonu Alenu Čo, kurš 2018. gadā, pārkāpjot Indijas likumdošanu, stājās kontaktā ar Sentineliešu cilti - Ziemeļu Sentinelas salas pamatiedzīvotājiem. Viņa nolūks - sludināt kristietību. Taču galarezultāts - sludinātāja noslepkavošana. Sentineliešu cilts atrodas brīvprātīgā izolācijā no ārpasaules un uz jebkuru mēģinājumu pietuvoties viņu teritorijai reaģē ļot agresīvi.
