Taivānā notiek referendums par opozīcijas partijas deputātu atcelšanu, kuri to dēvē par varas sagrābšanas mēģinājumu

Taivānas prezidenta Lai Cjindes pārstāvētās Demokrātiskās progresīvās partijas (DPP) atbalstītāji cer atņemt deputāta mandātus likumdevējiem no opozīcijā esošās partijas "Gomiņdans" (KMT). DPP atbalstītāji uzskata KMT par Ķīnas atbalstītājiem un draudu Taivānas drošībai.

KMT, kas kopā ar Taivānas Tautas partiju (TPP) kontrolē parlamentu, nodēvēja šo referendumu par varas sagrābšanas mēģinājumu.

Vēlētājiem referendumā jābalso par 24 KMT likumdevēju atcelšanu vai pret to. Balsojums par vēl septiņu KMT deputātu atcelšanu paredzēts 23. augustā.

Lai uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2024. gadā, bet DPP zaudēja vairākumu parlamentā. Kopš tā laika KMT un TPP apvienojušas spēkus, lai liktu šķēršļus prezidenta iecerētās politikas īstenošanai. Opozīcijas likumprojekti, tostarp mēģinājums paplašināt parlamenta pilnvaras, izraisījuši kautiņus parlamentā un plašus ielu protestus. Tas arī pamudināja pilsoniskās sabiedrības grupas sākt kampaņu, lai sarīkotu balsojumu par KMT deputātu atcelšanu.

Lai DPP uz laiku iegūtu kontroli parlamentā, tai nepieciešama vismaz 12 KMT likumdevēju atcelšana. Pēc tam DPP būtu nepieciešams šogad iegūt vēl sešas vietas parlamentā papildu vēlēšanās, lai nostiprinātu savu kontroli parlamentā. Taču analītiķi uzskata to par grūti izpildāmu uzdevumu.

Lai KMT likumdevējs zaudētu mandātu, par viņa atcelšanu jānobalso vairāk nekā pret to, kā arī vairāk nekā 25% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita.

Neskatoties uz šī balsojuma un papildu vēlēšanu iznākumu, politiskās domstarpības Taivānā noteikti padziļināsies, prognozē analītiķi.

Ķīna, kura uzskata Taivānu par savu teritoriju, uzmanīgi seko līdzi balsojumam, un Taivāna brīdinājusi, ka gūti "redzami pierādījumi" par Pekinas jaukšanos šajā referendumā.

1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.