Krievu virsnieks atzīstas, ka notriecis Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnu
Persona, kas apgalvo, ka ir Krievijas virsnieks, atzinies, ka decembrī saņēmis rīkojumu atklāt uguni pret gaisa mērķi, kas izrādījās Azerbaidžānas pasažieru lidmašīna, ziņo Azerbaidžānas ziņu portāls "Minval", atsaucoties uz audio ierakstiem un rakstisku paziņojumu, kuru bija saņēmis.
Kazahstānas Ārkārtējo situāciju ministrija pavēstīja, ka izdzīvojuši 29 cilvēki, no kuriem 27 ievietoti slimnīcā. Starp ievainotajiem bija divi bērni. 11 no ievainotajiem atradās smagā stāvoklī.
Azerbaidžānas iestādes notikušajā vainoja Krieviju, un izmeklēšana norādīja, ka Krievijas "Pantsir-S1" gaisa aizsardzības sistēma kļūdaini notrieca lidmašīnu, kas tika uzskatīta par mērķi Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma laikā.
Portāls "Minval" vēsta, ka saņēmis trīs audio ierakstus, anonīmu vēstuli un paskaidrojošu piezīmi no vīrieša, kurš sevi nosaucis par Krievijas gaisa aizsardzības sistēmas kapteini Dmitriju Paladičuku. Viņš apgalvo, ka saņēmis rīkojumu notriekt lidmašīnu, raksta "Kyivindependent.com".
Iespējamajā paskaidrojošajā piezīmē Paladičuks norādīja, ka viņam nebija drošu sakaru līdzekļu ar Krievijas militāro vadību, izņemot mobilā tālruņa savienojumu. Radars atklāja mērķi 8:11 no rīta pēc vietējā laika, pēc kura Paladičuks, kā ziņots, saņēma rīkojumu iznīcināt lidmašīnu - kas nebija redzama biezās miglas dēļ - pa telefonu.
Kapteinis apgalvoja, ka pēc pirmā šāviņa, kas trāpīja garām, viņam dots rīkojums šaut atkal. Paladičuks savā paskaidrojošajā vēstulē neminēja Azerbaidžānas lidmašīnu. "Minval" rakstīja, ka nevar apstiprināt rakstiskā paziņojuma autentiskumu, taču varēja apstiprināt trīs nopludinātos balss ziņojumus, kuros tika apstiprināts rīkojums notriekt lidmašīnu.
Krievijas neatkarīgie ziņu portāli "Agentstvo" un "The Insider" apstiprināja Paladičuka identitāti kā gaisa aizsardzības virsnieku, kurš dienējis dažādās vienībās, tostarp 14. armijā Novosibirskā.
"The Insider" arī norādīja, ka piezīme šķiet autentiska, un norādīja, ka lidmašīnas ātrums, kas atklāts nopludinātajos materiālos, liecina, ka Krievijas vadība ir zinājusi, ka mērķis nebija bezpilota lidaparāts.
Šis incidents izraisīja publisku sadursmi starp Azerbaidžānu un Krieviju, kas citādi ir cieši politiski un ekonomiski partneri. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs apsūdzēja Maskavu pierādījumu apspiešanā un kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par to, ka viņš neatzina vainu.
Putins izteica līdzjūtību par incidentu, kas noticis Krievijas gaisa telpā, bet neatzina Krievijas atbildību.
Jauna informācija par gadījumu parādījās tieši laikā, kad Krievijas un Azerbaidžānas attiecības vēlreiz pasliktinājās. 27. jūnijā Jekaterinburgā tika aizturēti vairāk nekā 50 azerbaidžāņi saistībā ar slepkavības izmeklēšanu, no kuriem divi apcietinājumā mira.
Baku nosauca viņu nāvi par "etniski motivētām" un "nelegālām" slepkavībām. Pāris dienas vēlāk Azerbaidžānas varas iestādes veica reidu Krievijas propagandas mediju "Sputnik" birojā Baku, aizturot tos, kurus viņi uzskata par Krievijas aģentiem.
