ASV nedos Ukrainai kritiski svarīgo pretdronu tehnoloģiju, novirzīs to saviem spēkiem Tuvajos Austrumos

Laikraksts “Wall Street Journal” vēsta, ka runa ir par speciāliem detonatoriem, ar kuriem aprīko raķetes ar lāzera vadību “Advanced Precision Kill Weapon System” (APKWS). ASV vairākus gadus piegādāja šo tehnoloģiju Ukrainai, kura to izmantoja “zeme-gaiss” sistēmas raķetēs. To svarīgākais komponents ir “bezkontakta detonators”, kas detonē spridzekli, kad raķete tuvojoties dronam.

Iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija organizēja šo detonatoru un citu bruņojuma sistēmu piegādi Ukrainai saskaņā ar Ukrainas drošības nodrošināšanas iniciatīvu (USAI), kas atļāva tērēt miljardiem dolāru ieroču iegādei no amerikāņu aizsardzības uzņēmumiem. CNN vēsta, ka krievu dronu notriekšanai paredzētā tehnoloģija tiks nodota Gaisa spēku centrālajai pavēlniecībai pēc ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta pavēles, par ko liecina ar 29. maiju datētā korespondence, kas nosūtīta ASV Senāta un Pārstāvju palātu Bruņoto spēku komitejām. Pentagons raksturoja amerikāņu karavīru vajadzības pēc šiem detonatoriem kā “steidzamu problēmu”.

Šāds Pentagona lēmums pieņemts laikā, kad Krievija aizvien intensīvāk uzbrūk Ukrainai ar raķetēm un droniem, par uzbrukumu mērķiem izvēloties pilsētas visā valstī. 1. jūnijā krievi raidīja uz Ukrainu lielāko dronu armiju (vienā reizē 472 dronus) kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī, vēsta laikraksts “Kyiv Independent”, bet 4. jūnijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka šogad krievi jau raidījuši vairāk nekā 20 000 dronu. Informēta persona Ukrainas militārajā izlūkdienestā izteicās laikrakstam, ka drīz Krievija spēs vienā nakts uzbrukumā raidīt vairāk nekā 500 tālas darbības rādiusa dronus, tā kā agresorvalsts ir kāpinājusi to ražošanas apjomus un būvē jaunus to palaišanas objektus.

Salīdzinājumam, ja 2022. gadā mēnesī palaisto dronu daudzums nesasniedza pat 300, bet 2023. gadā un 2024. gada pirmajā pusē reti pārsniedza 500, tad kopš 2024. gada augusta apjoms ir strauji palielinājies, kulmināciju (ap 2500) sasniedzot novembrī, kad ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam draudzīgais Donalds Tramps. 2025. gadā krievu raidīto dronu skaits ir strauji palielinājies, maksimumu sasniedzot uzreiz pēc Trampa stāšanās amatā (februārī un martā pārsniedzot 4000) un daudz neatpaliek arī maijā (gandrīz 3500).

Savukārt izdevums "The Atlantic" vēsta, ka 1. jūnija Ukrainas bezprecedenta militārā operācija Krievijas teritorijā, ar kontrabandas ceļā ievestajiem droniem sekmīgi uzbrūkot četriem krievu kara lidlaukiem, tostarp stratēģiskās aviācijas lidmašīnām, uz Trampu atstāja iespaidu, taču arī sadusmoja, ka, viņaprāt, ukraiņi "eskalējot" situāciju un kaitējot viņa cerētajai kara izbeigšanai, un Baltajā namā apsver iespēju vispār atteikties no Ukrainas atbalstīšanas. 

USAI ir Pentagona programma, kas tika izveidota 2014. gadā, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, anektējot Krimu un sagrābjot daļu Donbasa. Tā ļauj ASV valdībai iegādāties Ukrainai paredzētos ieročus un aprīkojumu tieši no ASV ieroču ražotājiem. Minētie detonatori tika iegādāti Ukrainas vajadzībām, taču nu novirzīti citiem mērķiem, atspoguļojot ASV aizsardzības prioritāšu izteikto maiņu, uzmanību pievēršot Klusā okeāna reģionam un Tuvajiem Austrumiem un pārtraucot Ukrainas atbalstīšanu pret Krievijas agresiju. Par to liecināja arī tas, ka pirmo reizi kopš Krievijas invāzijas ASV aizsardzības ministrs jūnijā nepiedalījās Ukrainas aizsardzības jautājumu kontaktgrupas Ramšteinas formāta sanāksmē.

CNN norāda, ka šo tehnoloģiju novirzīšana liecina arī par to, ka vairāku aizsardzības sistēmu komponentu krājumi ASV ir krietni samazinājušies, amerikāņiem gatavojoties iespējamai konfrontācijai ar Ķīnu, Irānu un tās atbalstītajiem hutiešiem Jemenā.