Baltijas jūras gultnē pieaug Krievijas hibrīdsabotāžas rētas: jaunākais incidents prasījis Polijas militāru iejaukšanos

29. maijā Baltijas jūrā Krievijas kuģis gandrīz tika pieķerts nozieguma vietā netālu no zemūdens elektrokabeļa starp Poliju un Zviedriju. Polijas valdība nolēma nekavējoties rīkoties un padzina aizdomīgo kuģi, bet Krievija spēra soli tālāk un nolēma provocēt tiešu konfrontāciju ar NATO.

Pēc tam, kad Eiropas Savienība nesen pastiprināja sankcijas pret Krievijas ēnu floti, Polija ir kļuvusi par vienu no apņēmīgākajām NATO dalībvalstīm atbilstības nodrošināšanā.

Šie pasākumi, kuru mērķis ir traucēt Krievijas slepeno jūras naftas eksportu, ir sakrituši ar ievērojamu Krievijas sabotāžas mēģinājumu pieaugumu no tās pašas flotes pāri Baltijas jūrai.

Jaunākais incidents notika, kad Polijas izlūkdienesti atklāja sankcijām pakļautu un ar Krieviju saistītu kuģi "Sun", kas kuģoja zem Antigvas karoga un veica aizdomīgus manevrus netālu no kritiskā Polijas un Zviedrijas elektrokabeļa. Šī 600 megavatu zemūdens līnija ir būtiska enerģijas apmaiņai starp abām valstīm, un Polijas premjerministrs Donalds Tusks apstiprināja, ka Polijas militārpersonas iejaucās. Patruļlidojums piespieda kuģi mainīt kursu, un uz notikuma vietu tika nosūtīts Polijas Jūras spēku izlūkošanas kuģis "ORP Heweliusz". Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs uzsvēra situācijas nopietnību, norādot, ka kopš Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO Baltijas jūra ir kļuvusi par galveno jūras teritoriju, kur notiek visvairāk ar kabeļu pārrāvumiem un sabotāžu saistītu incidentu.

Polija ir skaidri pateikusi, ka jebkādi draudi Baltijas infrastruktūrai tiks risināti ar stingru atbildi.

Šī jaunākā epizode seko virknei Krievijas sabotāžas centienu reģionā. Krievija ir saistīta ar daudziem zemūdens sabotāžas gadījumiem ar 11 zināmiem zemūdens kabeļiem, kas izņemti kopš 2023. gada, paziņoja Somijas krasta apsardzes komandiera vietnieks. Jaunākie apstiprinātie bojājumi radās 2024. gada beigās, iesaistot "Estlink 2" elektrokabeli starp Somiju un Igauniju. Izmeklēšanā tika atklāta milzīga enkura vilkšanas pēdas jūras gultnē, kas tiek attiecinātas uz ar Krieviju saistīto naftas tankkuģi "Eagle S". Šīs darbības tiek plaši uzskatītas par Krievijas hibrīdkara stratēģijas sastāvdaļām: destabilizēt Eiropas valstis bez atklātas militāras konfrontācijas.

Tomēr, pēc Somijas aizsardzības ministra Anti Hakanena teiktā, Krievija ir sākusi militāri pavadīt savas ēnu flotes tankkuģus cauri šaurajiem un jutīgajiem Somu līča ūdeņiem. Lai gan Krievijas jūras spēku klātbūtne Baltijas jūrā nav nekas jauns, karakuģu izvietošana, lai tieši aizsargātu ēnu naftas tankkuģus, ir būtiska eskalācija.

Piemēram, tankkuģis "Jaguar", ko Igaunija neveiksmīgi mēģināja pavadīt uz vienu no savām ostām identifikācijai, kas kopš tā laika ir mainījis nosaukumu uz "Blint" un pārreģistrēts Komoru salās, tagad pārvietojas ar tiešu militāru aizsardzību. Tas samazina Eiropas valstu kuģu pārtveršanas vai aizturēšanas risku, īpaši tādās teritorijās kā Somu līcis.

Šī militarizācija ievērojami paaugstina likmes. Novietojot savus bruņotos spēkus tieši blakus nelegālajai kuģošanai, Krievija cenšas atturēt NATO iejaukšanos nevis ar brīdinājumu, bet gan ar košanu. Ja Eiropas jūras spēki ievieš sankcijas vai mēģina apturēt zemūdens sabotāžu, tai tagad ir jāsaskaras ar Krievijas militāro eskortu. Jebkura pārtveršana varētu novest pie konfrontācijas.

Stratēģiskais nolūks ir skaidrs: izraisīt reakciju, ideālā gadījumā piespiežot NATO izšaut pirmo šāvienu. Tas ļautu Kremlim attēlot aliansi kā agresoru gan vietējai auditorijai, gan simpatizējošiem ārvalstu novērotājiem. Tas ir asimetrisks gambīts, militārs vairogs komerciālai operācijai, kas mudina NATO pārbaudīt eskalācijas robežas.

Tajā pašā laikā, tā kā Krievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas ieņēmumiem, Kremlis uzskata ēnu floti par svarīgu artēriju. Krievijas analītiķi ir atzinuši šo militāro eskortu nozīmi, taču pauduši šaubas par Krievijas Baltijas flotes spēju uzturēt šādas misijas. Ņemot vērā Krievijas karakuģu novecošanos un pastāvīgās kuģu būves problēmas. NATO Baltijas jūras flote pārspēj Krieviju gan moderno spēju, gan kopējās tonnāžas ziņā, ar pārākām novērošanas, zemūdeņu meklēšanas un ātrās reaģēšanas vienībām no vairākām dežūrējošām dalībvalstīm.

Tā kā spriedze Baltijas jūrā pieaug ar katru nedēļu, Polijas loma kā ES sankciju īstenotājai pirmajā līnijā kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā tās gatavību rīkoties. Tikmēr Krievija turpina izmantot ēnu floti, lai provocētu, izlūkotu un demonstrētu spēku, vienlaikus cenšoties kontrolēt naratīvu, ka tā atrodas aplenkumā. Tas, kas sākās kā slepena sabotāža un izvairīšanās no tankkuģu operācijām, strauji kļūst par militāru konflikta punktu, un nākamais incidents Baltijas jūras reģionā varētu noteikt, vai trauslais līdzsvars saglabāsies vai pārtrūks.