Medijs: Eiropas valstis apspriež iespējamos soļus pret Krievijas "ēnu floti" Baltijas jūrā
Eiropas valstis apspriež lielas operācijas, lai Baltijas jūrā aizturētu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģus, vēsta interneta medijs "Politico".
Izdevums atsaucas diviem anonīmiem Eiropas Savienības (ES) diplomātiem un divām valdības amatpersonām. ES pašlaik arī izstrādā jaunus tiesību aktus, lai šīm iniciatīvām piešķirtu juridisku spēku, norāda "Politico". Cita starpā tiek apspriesta iespēja izmantot starptautiskās tiesības, lai aizturētu kuģus ekoloģisku apsvērumu vai pirātisma dēļ. Ja šāda pieeja neizdosies, valstis var mēģināt rīkoties patstāvīgi, kopīgi pieņemot līdzīgus jaunus likumus, norādīja "Politico" avoti.
Saskaņā ar Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teikto, aptuveni 50% no Krievijas naftas tirdzniecības, kam piemērotas sankcijas, notiek caur Somu līci.
"Pastāv draudi videi, notiek uzbrukumi mūsu zemūdens infrastruktūrai. Rodas jautājums, ko mēs varam darīt ar šiem kuģiem? Mēs nevaram bloķēt visu jūru, bet mēs varam īstenot lielāku kontroli (..). Ir daudz iespēju," sarunā ar "Politico" uzsvēra Cahkna.
Kā norāda izdevums, pašreizējās sarunas ilustrē Eiropas neapmierinātību ar to, ka Krievija turpina transportēt naftu un veikli apiet Rietumu sankcijas pret tās "ēnu floti", ko veido veci kuģi ar slēptiem īpašniekiem un apšaubāmiem apdrošinātājiem. Vienlaikus Krievijas "ēnu flotes" kuģi, ļoti iespējams, ir iesaistīti sabotāžas aktos, lai kaitētu Rietumvalstu kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, sakaru kabeļiem Baltijas jūrā.
Saskaņā ar "Politico" rīcībā esošo informāciju Krievijas "ēnu flotē" varētu būt līdz pat 17% no visiem pasaules naftas tankkuģiem. Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) Eiropas un Krievijas nodaļas vadītājs Aizeks Levijs lēš, ka aptuveni 80% Krievijas jēlnaftas šobrīd tiek transportēti ar "ēnu flotes" tankkuģiem. Tomēr, pēc ekspertu domām, nebūs viegli īstenot praksē plānus, kas vērsti pret Krievijas "ēnu floti", jo šādi pasākumi saistīti ar lielām izmaksām, apgrūtinošu loģistiku un nepieciešamību pretdarboties Maskavas un citu valstu, zem kuru karogiem kuģo tankkuģi, atbildes pasākumiem.
Arvien biežāk Baltijas jūrā manīti "ēnu flotes" kuģi
10. janvārī zem Panamas karoga kuģojošs tankkuģis "Eventin" pie Rīgenes salas Baltijas jūrā zaudēja manevrētspēju dzinēja bojājuma dēļ. Kuģis pārvadāja aptuveni 99 000 tonnu naftas un tika uzskatīts par daļu no Krievijas "ēnu flotes". Pēc incidenta tas tika aizvilkts uz Zasnicas ostu Vācijā, kur Vācijas varasiestādes aizliedza tam turpināt ceļu, veicot izmeklēšanu par iespējamu sankciju apiešanu.
26. janvārī tika konstatēts, ka Baltijas jūrā bojāts zemūdens optiskais kabelis, kas savieno Latviju un Zviedriju. Ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka viens no aizdomās turētajiem ir sankcijām pakļauts "ēnu flotes" kuģis. Izmeklēšanā tika iesaistītas arī citas Baltijas jūras reģiona valstis.
Reaģējot uz vairākiem incidentiem, tostarp zemūdens telekomunikāciju un elektrības kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā, Dānija paziņoja par pastiprinātām naftas tankkuģu pārbaudēm savos ūdeņos. Mērķis ir vērsties pret sankciju apiešanai izmantoto Krievijas "ēnu floti", kas tiek turēta aizdomās par iesaisti šajos sabotāžas aktos.
Somijas varasiestādes pārbaudīja naftas tankkuģi "Eagle S", kas tika turēts aizdomās par iesaisti sabotāžā pret zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā. Kuģis tika aizturēts netālu no Porvo ostas, un izmeklēšanā tika iesaistīta arī Somijas transporta un sakaru aģentūra "Traficom".
