Kā Krievijas "ēnu flote" palīdz apiet sankcijas un kāpēc tik svarīgi to apturēt?

Attiecīga vienošanās starp G7, Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju stājās spēkā tā paša gada 5. decembrī. Taču gan rietumvalstu valdības, gan sankciju eksperti atzīst, ka krievi, izmantojot tā dēvēto ēnu floti, kas sastāv no simtiem novecojušu tankkuģu ar neskaidru piederību un apšaubāmu atbilstību drošības standartiem, lielā mērā spējuši sankcijas apiet un saglabāt no naftas tirdzniecības gūto ieņēmumu ieplūšanu Krievijas budžetā.

Kas ir "ēnu flote"?

"Ēnu floti" veido novecojuši tankkuģi, kurus jau lietotus iegādājušies necaurskatāmi uzņēmumi, kas atrodas tādās sankcijām nepakļautās valstīs kā Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) vai Māršala Salas. Šie kuģi savukārt kuģo zem tādu eksotisku valstu karogiem kā Gabona vai Kuka Salas. Daļa kuģu pieder Krievijas valsts kuģniecībai "Sovcomflot", un tie tiek izmantoti, lai apietu Ukrainas sabiedroto noteiktos krievu naftas cenas griestus - 60 ASV dolārus par barelu.

"Ēnu flotes" lieluma aplēses variē, taču saskaņā ar ASV finanšu analīzes uzņēmuma "S&P Global" un Kijivas Ekonomikas skolas institūta aprēķiniem tās sastāvā ir vairāk nekā 400 kuģu, kurus var izmantot naftas un naftas produktu, piemēram, dīzeļdegvielas un benzīna transportēšanai. Tikmēr laikraksts "Financial Times" apgalvo, ka 2024. gada laikā "ēnu flote" esot pieaugusi par 70%. Tiek lēsts, ka Krievijas "ēnu flote" kopumā veido aptuveni 20% no visas pasaules tankkuģu flotes.

Taču "ēnu flote" nebūt nav tik slepena, kā par to varētu liecināt tās nosaukums. Šie tankkuģi neslēpj savu pietauvošanos pie Krievijas naftas termināļiem, un daži no tiem ir tieši saistīti ar Krieviju, kā tas ir ar "Sovcomflo" piederošajiem kuģiem. Taču citos gadījumos nav īsti skaidrs, kas stāv aiz reģistrētajiem īpašniekiem, kādus drošības standartus šie kuģi ievēro un kas tos apdrošinājis. Tos apvieno fakts, ka tie pārvadā krievu naftu un darbojas ārpus to valstu jurisdikcijas, kas noteikušas pret Maskavu vērstās sankcijas.

Kas ir cenu griesti?

Cenu griestu mērķis ir ierobežot Krievijas peļņu, vienlaikus saglabājot pasaules tirgū pieejamos naftas apjomus un tādējādi izvairoties no enerģētiskās krīzes, kuras rezultātā strauji pieaugtu benzīna cenas un inflācija. Cenu griesti paredz, ka tehnisko, brokeru un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji drīkst apkalpot vienīgi kuģus, kas transportē krievu naftu, kuras cena nepārsniedz noteiktos griestus. Vairums šādu uzņēmumu atrodas rietumvalstīs un tādējādi ir sasniedzami sankciju noteicējiem.

Šī shēma balstīta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas stingrajos noteikumos, kas pieprasa kuģiem finansiāli pārliecinošu apdrošināšanu, ko sniedz uzticams uzņēmums. Šādus pakalpojumus tradicionāli snieguši rietumvalstīs bāzētie uzņēmumi, ko apvieno organizācija "International Group" (IG). Brīdī, kad spēkā stājās cenu griesti, aptuveni 70% krievu naftas tika transportēti ar IG apdrošinātiem kuģiem, taču saskaņā ar Kijivas Ekonomikas skolas aplēsēm šī attiecība samazinājusies līdz 10%.

Kā "ēnu flote" apiet cenu griestus?

Lietotus tankkuģus nopērk šaubīgi uzņēmumi, kuri atrodas tādās valstīs kā AAE, Seišelās, Indijā vai Vjetnamā, kas nav pievienojušās pret Krieviju noteiktajām sankcijām. Jaunie īpašnieki savukārt vēršas pie jaunizveidotajiem apdrošināšanas uzņēmumiem Krievijā vai citās Rietumu blokam nepiederīgās valstīs.

Cenu griestu apiešana palielina Krievijas ieņēmumus no starptautiskajā tirgū pārdotās naftas, norāda eksperti. Lai gan pirmajā pusgadā pēc cenu griestu noteikšanas Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta krasi samazinājās, pēdējo 18 mēnešu laikā tie atkal palielinājušies. Tā rezultātā krievu naftas cenas starpība, salīdzinot ar "Brent" markas jēlnaftu, kas kalpo par starptautisko standartu, sarukusi no 35 līdz 10 dolāriem. Tādējādi Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības nav vien saglabājušies kādreizējā līmenī, bet pat pieauguši.

Eksporta ieņēmumi 2024. gada pirmajos 11 mēnešos vidēji mēnesī sasnieguši 16,4 miljardus dolāru, kas ir par 5% vairāk nekā tajā pašā periodā 2023.gadā, Krievijai par pārdoto naftu vidēji saņemot 64 dolārus par barelu, liecina Kijivas Ekonomikas skolas sniegtie dati. Cenu griestu apiešana Krievijai papildu ienesusi 9,4 miljardus dolāru, un šos līdzekļus Maskava var izmantot ieroču un citu armijai nepieciešamo preču ražošanai. Kopumā Putina režīms militāriem tēriņiem spējis atvēlēt trešdaļu budžeta, kas bez naftas eksporta nestās peļņas nebūtu iespējams.

Turklāt naftas tirdzniecības ieņēmumi palīdz Putina režīmam uzturēt ekonomisko stabilitāti, kontrolējot budžeta deficītu un atbalstot rubļa kursu pret citām valūtām. Nafta ļauj Krievijai saglabāt pozitīvu starptautiskās tirdzniecības bilanci un nodrošina līdzekļus, lai maksātu par importu. Tā rezultātā "Krievijai nav jārēķinās ar nopietniem budžeta un kara tēriņu ierobežojumiem", kārtējā Krievijas tautsaimniecības izvērtējumā uzsver Kijivas Ekonomikas skola.

Naftas noplūžu un sabotāžas draudi

"Ēnu flotes" kuģu vidējais vecums ir 18 gadi, un tas nozīmē, ka to ekspluatācijas termiņš tuvojas beigām. Tāpēc šie tankkuģi ir pakļauti lielākam nelaimes gadījumu riskam, īpaši, ja tie nav pienācīgi uzturēti, un parasti tik veci tankkuģi tiek norakstīti. Tajā pašā laikā ir apšaubāms, vai uz apdrošinātājiem, kas nav piederīgi IG, var paļauties, ka tie segs milzu izmaksas, ko varētu prasīt attīrīšanas darbi naftas noplūdes gadījumos Baltijas jūras, Egejas jūras vai Lamanša kanāla piekrastē, gar kurām kuģo Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi, kas no krievu ostām Baltijas vai Melnajā jūrā dodas pie saviem patērētājiem Ķīnā, Indijā un Turcijā.

Piemēram, 2023.gada maijā kāds 18 gadus vecs tankkuģis, kas atradās ceļā no Visockas ostas Baltijas jūras Somu līcī un kurā atradās 340 000 barelu krievu naftas produktu, kuģojot caur Dāņu šaurumiem, zaudēja vadību un gandrīz uzskrēja uz sēkļa.

Oktobrī Lielbritānija paziņoja, ka sāks pieprasīt sīkākas ziņas par to kuģu apdrošināšanu, kas varētu būt piederīgi krievu "ēnu flotei", bet decembrī par to paziņoja Dānija, Zviedrija, Polija, Somija un Igaunija. Kuģi netiek apturēti, taču tie, kas nevar apliecināt pienācīgu apdrošināšanu, var tikt iekļauti sankcijām pakļauto kuģu "melnajā sarakstā".

26. decembrī Somijas policija aizturēja "ēnu flotei" piederošo tankkuģi "Eagle S", kas tiek turēts aizdomās par zemūdens elektrības kabeļa "Estlink 2" bojāšanu starp Igauniju un Somiju. Reaģējot uz šo sabotāžas aktu, Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), kurus veido Zviedrija, Norvēģija, Somija, trīs Baltijas valstis un Lielbritānija, pastiprinājuši "ēnu flotes" kuģu uzraudzību Baltijas jūrā, lai pasargātu no tiem zemūdens infrastruktūru. "Konkrēti kuģi, kas identificēti kā Krievijas "ēnu flotes" sastāvdaļa, reģistrēti sistēmā, lai tos varētu cieši uzraudzīt, kad tie tuvojas [mūsu] interešu zonām," paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Janvāra vidū par misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā paziņoja arī NATO.

Vai cenu griesti nav efektīvi?

Tā gluži nevarētu teikt. G7 un ES pakļāvuši sankcijām vairāk nekā 100 Krievijas "ēnu flotes" sarakstā esošo kuģu. Tādējādi darījumi, kas saistīti ar šiem kuģiem vai to kravu, var sagādāt vērā ņemamas nepatikšanas gan tiešajiem patērētājiem, gan bankām un tirgotājiem, kas atbalstījuši šos darījumus. Aptuveni divas trešdaļas šo kuģu jau atrodas dīkstāvē, un tādējādi par tiem izdoto naudu var norakstīt zaudējumos. Viens no sankciju mērķiem arī ir paaugstināt to apiešanas izmaksas, ja arī nav iespējams aizliegtos darījumus apturēt pilnībā.

Tomēr reālu ietekmi uz "ēnu darījumiem" ar Krievijas naftu Maskava, iespējams, sākusi izjust pēc 10.janvāra, kad ASV un arī Lielbritānija izsludināja sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, iekļaujot "melnajā sarakstā" 183 "ēnu flotes" kuģus un divas lielas naftas kompānijas - "Gazprom Neft" un "Surgutneftegas" -, kā arī ar naftas tirdzniecību saistītos krievu apdrošinātājus un citus uzņēmumus. Šīs ir nopietnākās sankcijas pret Krievijas naftas sektoru kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.

Starp sankcijām pakļautajiem kuģiem, kas, kā tiek lēsts, veido 35% no kopējās "ēnu flotes", 143 ir naftas tankkuģi, kas pagājušajā gadā transportējuši 530 miljonus barelus krievu jēlnaftas jeb 43% no visa Krievijas jēlnaftas eksporta, kas pārvadāts pa jūras ceļiem. No šī apjoma aptuveni 300 miljoni barelu transportēti uz Ķīnu, bet lielais vairums no atlikušā apjoma - uz Indiju.

Jau dažas dienas pēc sankciju izsludināšanas desmitiem "ēnu flotes" tankkuģu bija spiesti izmest enkurus. Saskaņā ar informāciju uz 14.janvāri, ko sniegusi aģentūra "Reuters", pasaules jūrās, tostarp Ķīnas piekrastē, pie Singapūras, Baltijas jūrā un Tālajos Austrumos, dreifēja vismaz 65 kuģi ar krievu naftu. Tie pievienojušies citiem tankkuģiem, kas sankcijām tikuši pakļauti jau iepriekš un kuru skaitā ir 25 kuģi, kas noenkurojušies pie Irānas ostām un netālu no Suecas kanāla.

Pēc cenu griestu noteikšanas krievu naftas iepirkuma apjomus palielināja Ķīna un Indija, taču pēdējā ASV sankciju kārta, šķiet, ir atbaidījusi arī šos Krievijas tradicionālos partnerus. Aizpagājušajā nedēļā Ķīnas Šaņdunas provinces ostu operators aizliedza sankcijām pakļauto tankkuģu izkraušanu, un aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka sankcijām pakļauto kuģu izkraušanu savās ostās liegs arī Indija. Kādas Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas amatpersona atzinusi, ka viņiem nav citas izejas, kā pirkt naftu Tuvajos Austrumos, piebilstot, ka nākotnē iespējama arī ASV naftas iepirkšana. Savukārt citas rūpnīcas pārstāvis izteicies, ka krievi būs spiesti pārdot savu naftu lētāk par 60 dolāriem barelā, lai tās transportēšanai varētu izmantot tankkuģus, kurus apdrošinājuši Rietumu apdrošinātāji.

"Sankciju ieviešana uz konkrētiem kuģiem, šķiet, veiksmīgi izslēdz daļu Krievijas "ēnu flotes" kuģu un [mazina] Krievijas iespējas transportēt naftu," sarunā ar žurnālu "Newsweek" atzīst enerģētikas un ģeopolitikas eksperts Toms O'Donels. Arī Hārvarda Universitātes Krievijas pētniecības centra eksperts Kreigs Kenedijs sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" norāda, ka kārtējās sankcijas Krievijai ir sāpīgs trieciens. "Tas nozīmē, ka daļai kuģu, uz kuriem, kā viņi domāja, tie var paļauties, būs jāpaliek pasaules ostās un tie vairs nebūs izmantojami," piebilst Kenedijs.

Konkrētu kuģu pakļaušana sankcijām

Kad jau 2023. gada beigās kļuva skaidrs, ka Krievija veiksmīgi izmanto "ēnu floti" sankciju apiešanai, ASV sāka sankcijām pakļaut konkrētus kuģus. Kenedijs atzīst, ka tas izrādījās ļoti efektīvs instruments. "Tiklīdz kuģa nosaukums un numurs parādījās šajā sarakstā, tādas valstis kā Indija un Ķīna sliecās nepieņemt nekādu krievu naftu, kas transportēta šajos kuģos," norāda eksperts.

Krievija bija spiesta atteikties no vairāku kuģu izmantošanas. "Ar vienu spalvas vilcienu Vašingtonā viņi spēja padarīt nelietojamus desmitus tankkuģu, kas [katrs] maksā 40 miljonus dolāru," uzsver Kenedijs. Taču jau pagājušā gada martā ASV pārtrauca sankciju piemērošanu konkrētiem kuģiem, un izskanējuši pieņēmumi, ka toreizējā prezidenta Džo Baidena administrācija baidījusies izdarīt pārāk lielu spiedienu uz Krievijas naftas eksportu, lai priekšvēlēšanu periodā neizraisītu krasu degvielas cenu kāpumu. Pēc demokrātu sakāves vēlēšanās Baidens savas prezidentūras priekšpēdējā nedēļā acīmredzami vairs nebažījās par krievu naftas eksporta ierobežošanas ietekmi uz ASV iekšpolitiku. Savukārt jaunā prezidenta Donalda Trampa apņēmība pilnā sparā atgriezties pie fosilā kurināmā ieguves var patiesībā mazināt spiedienu uz cenām amerikāņu degvielas uzpildes stacijās.

Tikmēr "Reuters", atsaucoties uz ekspertiem, norāda, ka ASV sankcijām jau pakļauti apmēram 10% pasaules tankkuģu flotes un ka tas varētu samazināt krieviem pieejamo kuģu skaitu. Arī tirdzniecības analīzes uzņēmums "Kpler" norāda, ka, pieaugot Ķīnas un Indijas pieprasījumam pēc eksporta no citām naftas ieguvējvalstīm, pieaugs arī pieprasījums pēc tankkuģiem, kas nav pakļauti sankcijām.

Tādējādi pieaugs to fraktēšanas izmaksas, kas savukārt mazinās krievu naftas konkurētspēju ar naftu, ko piedāvā citi eksportētāji, īpaši Rietumāzijā. Ja krievi nepiedāvās vērā ņemamas atlaides, Indijas naftas pārstrādātāji, domājams, atgriezīsies pie tradicionālajiem piegādātājiem Irākā, Saūda Arābijā un AAE, no kuriem tie bija atteikušies pēc cenu griestu noteikšanas.

Saskaņā ar aģentūras "Bloomberg" aplēsēm naftas transportēšanas izmaksas no Krievijas ostām Tālajos Austrumos uz Ķīnu nedēļas laikā pēc 10.janvāra jau pieaugušas trīskārt no 1,5 miljoniem dolāru par vienu reisu līdz 5,5 miljoniem, un aģentūras izvaicātie eksperti uzskata, ka tās turpinās augt.

Avoti: AP, "Newsweek", "The Indian Express", "Kvale", "The Insider", "Euractiv", "Deutsche Welle".