Beļģija nolēmusi neatteikties no kodolenerģijas

Par nobalsoja 102 deputāti, pret bija astoņi, atturējās 31. “Federālais parlaments tikko ir aizvēris lappusi divu desmitgažu ilgiem šķēršļiem un vilcināšanās periodam, lai pavērtu ceļu uz reālistisku un noturīgu enerģijas modeli,” norāda enerģētikas ministrs Matjē Bihē no centriski labējās Reformistu kustības partijas.

Attieksmi mainīja Krievijas karš

2003. gadā Beļģija pieņēma likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas, paredzot, ka kodolspēkstacijas jāslēdz ne vēlāk kā līdz 2025. gadam, un aizliedzot jaunu reaktoru būvniecību. 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Beļģija šo termiņu pagarināja par desmit gadiem, plānojot kā rezerves variantu darbināt vienu reaktoru katrā no divām spēkstacijām.

Beļģijā šobrīd darbojas divas kodolspēkstacijas, ko pārvalda Francijas enerģētikas uzņēmums "Engie". Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem, tās nodrošina apmēram 40% no Beļģijas elektroenerģijas.

Citur Eiropā

Arī citas Eiropas valstis pārskata savu kodolpolitiku. Nīderlande un Zviedrija plāno būvēt jaunas kodolspēkstacijas, Itālijas valdība šā gada sākumā pavēra durvis kodolenerģijas atgriešanai.

Vācija 2011. gadā pēc Fukušimas kodolkatastrofas Japānā nolēma atteikties no kodolenerģijas, taču pērn aprīlī publicētā aptaujā 55% vāciešu pauda atbalstu kodolpolitikas maiņai. Jaunā kanclera Frīdriha Merca valdība paudusi interesi par slēgto kodolspēkstaciju darbības atsākšanu.

Igaunijas kodolprojekts

Kodolenerģētiku attīsta arī Igaunija, kur iecerēta privātā atomelektrostacija (AES). Projekta virzītājs "Fermi Energia" un Dienvidkorejas būvniecības un inženierijas kompānija "Samsung C&T Corporation Engineering and Construction Group" parakstījušas līgumu, lai varētu sagatavoties divu mazo modulāro reaktoru būvniecībai.

To kopējā jauda būs līdz 600 elektroenerģijas megavatiem, kas varētu nodrošināt apmēram 40% no valsts elektrības patēriņa dienā, bet naktī pat pusi. Nākotnē kodolenerģija Igaunijā varētu daļēji aizstāt nolietotās degslānekļa spēkstacijas.

Sadarbība sniedzas arī ārpus Igaunijas – abas puses saskata plašāku potenciālu mazo modulāro reaktoru izmantošanai visā Ziemeļeiropā. Izmantojot šo partnerību, "Samsung C&T" plāno piedalīties vismaz 10 līdz 15 reaktoru projektos visā reģionā. Kompānijas ieplānotie reaktori pašlaik pasaulē nekur nav izmantoti.

Spriež arī Latvijā

Latvijā Klimata un enerģētikas ministrija sākusi vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju kodolenerģijas regulējuma izstrādē un AES būvniecībā. Citur pasaulē vistālāk attīstībā ir modulārais reaktors Kanādā, kas varētu sākt darboties 2030. gadā.

“Jāpiemin, ka tas bija plānots jau agrāk, bet visu laiku tiek atlikts. Tas noteikti atbildēs uz daudziem jautājumiem, uz kuriem pašlaik atbildes nav – cik tas īsti izmaksās, drošības jautājumi, cik darbinieku nepieciešami, kādas degvielas tiek izmantotas,” paudis ministrs Kaspars Melnis.

Svarīgs jautājums ir radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo pētījumi par ģeoloģiskās glabātavas izveidi Latvijā līdz šim nav veikti. Latvijas termoelektrostacijas ļauj pilnībā nodrošināt elektroenerģijas patēriņu, taču ir augstas ražošanas izmaksas.