Krievijas mediji: Putins uzdevis atlasīt mērķus Kijivā, kur uzšaut ar "Orešņik" ballistiskajām raķetēm
Krievijas armijas vadībai ir uzdots noteikt prioritāros mērķus triecienam Kijevā ar ballistiskajām raķetēm “Orešņik”, šādi reaģējot uz iespējamām Ukrainas armijas akcijām Maskavā Uzvaras svētku svinību laikā 9. maijā. Par to ziņo “Telegram” kanāli “Mash” un “Baza”, atsaucoties uz nenorādītiem avotiem.
Tiek apgalvots, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uzdevis atlasīt prioritāros mērķus Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Šāds lēmums varēja tikt pieņemts, ņemot vērā informāciju par Ukrainas sagatavoto uzbrukumu, kura mērogs, pēc informēto personu teiktā, varētu pārsniegt līdzšinējos triecienus ar droniem. Vienlaikus “Mash” apgalvo, ka Kijivā esot sākuši izvest augsta ranga amatpersonu ģimenes uz ārzemēm.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs komentārus nesniedz. “Šajā gadījumā nav ko komentēt. Mūsu nostāja ir labi zināma. Vispārējie norādījumi ir sniegti. Šeit nav nekādu jaunu elementu,” viņš paziņoja žurnālistiem, kamēr Krievija jau 1169 dienas turpina asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera uzsāktā Otrā pasaules kara.
Zīmīgi, ka šis Krievijas sākotnēji iecerētais zibenskarš ar lozungu "ieņemt Kijivu trijās dienās" (daži propagandisti, tādi kā Olga Skabejeva pirms iebrukuma aizrunājās pat par uzvaras parādi Kijivā pirmās dienas vakarā) ilgst nieka 249 dienas mazāk nekā Krievijas propagandas galvenais lepnums Lielais Tēvijas karš, kura uzvarošo noslēgumu 9. maijā Putins grasās pompozi atzīmēt ar vērienīgu militāro parādi Sarkanajā laukumā, demonstrējot, viņaprāt, visādus Ukrainu un pasauli iznīcinātspējīgus ieročus.
Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Koļesņiks izdevumam “lenta.ru” izteicās, ka šādu maksimāli postošu uzbrukumu mērķus izraugās jau savlaikus. “Nu, es domāju, ka mums ir arī spēcīgāki un efektīvāki ieroči nekā “Orešņiks”. Taču tā kā tas jau ir lietots un visi redz rezultātus, tad uzskatīsim, ka runa ir par “Orešņiku”. Tas varētu būt pilnīgi iespējams,” viņš sacīja.
Ģenerālis Vladimirs Popovs izdevumam “Moskovsij komsomoļec” pieļāva, ka atbildes triecienu mērķi varētu būt rūpniecības centri, kas saistīti ar raķešu, kaujas tehnikas un cita bruņojuma ražošanu. “Arī konstruktori biroji ietilpst šajā kategorijā. Turklāt mērķi varētu būt tā dēvētie lēmumu pieņemšanas centri — komandpunkti, kas tieši vada pretgaisa aizsardzības sistēmu Aizsardzības ministrijā un, protams, paša Ģenerālštāba sauszemes spēku komandpunkti, Ukrainas izlūkošanas pārvalde,” viņš sacīja.
Vācijas laikraksts “Der Spiegel” vēstīja, ka Ukraina varētu mēģināt organizēt “liela mēroga” uzbrukumu Krievijas teritorijā 9. maijā vai pat uzbrukt Maskavai militārās parādes laikā. Izdevums norāda, ka kopš Krievijas invāzijas sākuma Ukraina aktīvi modernizējusi savus bezpilota lidaparātus, kas ļāvis veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā.
Pagājušā gada rudenī Putins vizītes laikā Kazahstānā jau draudēja ne vien turpināt Ukrainas izpostīšanu ar līdzšinējiem līdzekļiem, bet arī solīja šaut ar iznīcinošajām "Orešņik" raķetēm. Mērķu skaitā var būt "lēmumu pieņemšanas centri Kijivā".
Toreiz Kremļa saimnieks ar lepnumu stāstīja, kādu postu var nodarīt jaunās "Orešņik" ballistiskās raķetes.
"Kaujas elementu temperatūra sasniedz 4000 grādus. Ja man neviļ atmiņa, uz Saules virsmas ir 5,5 - 6 tūkstoši grādu. Tādēļ viss, kas atrodas sprādziena epicentrā, sašķīst frakcijās, elementārdaļiņās, būtībā izsakoties, pārvēršas putekļos." Bet ja vienlaikus uzšaut ar vairākām "Orešņik" raķetēm, efekts būs pielīdzināms kodoltriecieniem.
Viņš paziņoja, ka Krievija obligāti atbildēs uz jebkādiem Ukrainas triecieniem pa Krievijas teritoriju, izmantojot Rietumu piegādātās tāldarbības raķetes, un Aizsardzības ministrija ar armijas ģenerālštābu jau atlasa konkrētus mērķus, pa kuriem uzšaut, tostarp ar "Orešņik" raķetēm. "Tie var būt militārie objekti, aizsardzības rūpniecības uzņēmumi vai lēmumu pieņemšanas centri Kijivā," toreiz paziņoja diktators.
