VIDEO: haizivs saplosa peldētāju, pirms tam atpūtnieki pat bērnus šajā pludmalē laida pie plēsoņām

Traģēdija notikusi pirmdien pie Olgas pludmales, kur klātesošie dzirdēja vīrieša saucienus pēc palīdzības un kliedzienus, ka viņam uzbrūk haizivis. Bojāgājušā draugs vēlāk medijiem izteicās, ka brīdināja viņu neiet ūdenī, jo tur atrodas haizivis, bet viņš grasījās tām tuvoties. Bojāgājušā vīrieša ķermeņa daļas izdevās atrast nākamajā dienā, tās nogādātas identificēšanai Telavivas Nacionālajā tiesu medicīnas centrā.

Varas iestādes paziņoja, ka šajā pludmalē peldēties ir aizliegts, taču tā ir iecienīta gan peldētāju, gan sērfotāju vidū, kuri mēdz gan rotaļāties ar haizivīm, gan tās piebarot.

Izraēlas Dabas aizsardzības biedrība paziņoja, ka jau pirms četriem gadiem aicināja varas iestādes nepieļaut šādu bezatbildīgu uzvedību. “Katru ziemu Izraēlā notiek unikāla parādība, kad haizivis un rajas sapulcējas pie spēkstacijas siltā ūdens izplūdes vietas. Šādas fascinējošas un sabiedrības uzmanību piesaistošas parādības gadījumā vajadzētu veikt [dabas] saglabāšanas un sabiedrības drošības pasākumus, taču gadu gaitā rajonā valdīja haoss.”

Haderas pašvaldība bija aizliegusi peldēties Olgas pludmalē pēc tam, kad neseno brīvdienu laikā atpūtnieki vairākkārt mēģināja tuvoties haizivīm. Pašvaldība uzsvēra, ka šajā teritorijā nav pieejami glābēji un nenotiek uzraudzība. Turpmāk šeit plānots izvietot brīdinājuma zīmes, ka peldēšana ir gan aizliegta, gan bīstama neatkarīgi no haizivju aktivitātes.

Parasti šajā rajonā pulcējas tumšās haizivis (Carcharhinus obscurus) un pelēkās haizivis (Carcharhinus plumbeus), kur tās piesaista Izraēlā lielākās Orotrabinas termoelektrostacijas novadītie siltie ūdeņi un tuvējās straumes atnestās zivis.

Haizivju uzbrukumi Vidusjūrā ir ārkārtīgi reti, kopš 1900. gada reģistrēti 50 uzbrukumi, no kuriem 11 bijuši nāvējoši.

Pieredzējušais niršanas instruktors Elirans Ovadija, kurš šajā rajonā jau 13 gadus organizē niršanas pasākumus, izteicās “ynetnews.com”, ka vietējiem nirējiem haizivis ir labi zināmas un parasti nerada nekādus draudus, ja tiek ievēroti elementāri drošības noteikumi. “Haizivis peld tieši gar mums. Tās mūs ignorē, reizēm tās ir nedaudz ziņkārīgas, bet nekad necenšas uzbrukt,” viņš teica.

Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi ieturēt drošu attālumu no haizivīm un tās nebarot, pretējā gadījumā tām cilvēki sāks saistīties ar ēdamo. “Haizivs nespēj atšķirt roku, kas to baro, un pašu ēdienu,” brīdināja Ovadija. Tiem, kuri plāno nirt, viņš ieteica lietot kostīmu. “Ja haizivis iepriekšējā dienā paēda un tās redz kāju vai roku, tās var kļūdaino to noturēt par ēdamo un iekost. Parasti nirējiem ir mazāks risks [salīdzinot ar peldētājiem], taču tik un tā jābūt modriem.”