Laikraksts: vērienīgs Eiropas kaujas lidmašīnu kontingents varētu aizsargāt Kijivu un Ukrainas rietumus pret Krievijas uzbrukumiem
foto: ZUMAPRESS.com
Ilustratīvs attēls
Pasaulē

Laikraksts: vērienīgs Eiropas kaujas lidmašīnu kontingents varētu aizsargāt Kijivu un Ukrainas rietumus pret Krievijas uzbrukumiem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

0

Eiropas gaisa spēkus, kuru sastāvā būtu 120 iznīcinātāji, varētu izvietot, lai Kijivas un Rietumukrainas debesis aizsargātu pret Krievijas uzbrukumiem, neizraisot vēl lielāku konfliktu ar Maskavu, vēsta laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz militāro ekspertu izstrādātu plānu.

Laikraksts: vērienīgs Eiropas kaujas lidmašīnu kon...

Šī projekta atbalstītāji uzstāj, ka Eiropas "Sky Shield" ("Debesu vairogs") būs pretgaisa aizsardzības zona, kas darbosies atsevišķi no NATO, lai apturētu Krievijas spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus no uzbrukumiem pilsētām un infrastruktūrai, un tas varētu kļūt par daļu no "pamiera debesīs", ko šonedēļ ierosināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pamiers "attiektos uz trim strādājošajām Ukrainas atomelektrostacijām, Odesas un Ļvivas pilsētām, bet ne uz frontes līniju vai valsts austrumiem, un, kā liecina nesen publicēts raksts, tas varētu "panākt lielāku militāro, politisko un sociālekonomisko ietekmi nekā 10 000 Eiropas sauszemes karaspēka"," piebilda "The Guardian".

Tiek norādīts, ka šāda plāna atbalstītāju vidū ir bijušais ASV gaisa spēku ģenerālis un NATO augstākais komandieris Eiropā Filips Brīdlovs, bijušais britu armijas ģenerālis un NATO augstākā komandiera vietnieks pagājušās desmitgades sākumā Ričards Širefs un bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Vēl viens plāna atbalstītājs ir bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš teica, ka "Sky Shield" īstenošana būtu svarīga Eiropas stiprināšanas sastāvdaļa, kas efektīvi un lietderīgi garantētu Ukrainas drošību".

Tiek norādīts, ka "Sky Shield" projektu izstrādāja bijušie Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku plānotāji, kas iepriekš strādājuši ar Ukrainas armiju. Tomēr Eiropas līderi nav pauduši vēlmi nosūtīt gaisa patruļas Ukrainas debesīs, kamēr turpinās karš.

"Rietumu politiskajās aprindās satraukumu rada risks, ka NATO dalībvalstu iznīcinātāji varētu nonākt tiešā konfliktā ar Krieviju, kas varētu novest pie bīstamas karadarbības eskalācijas, ja tiktu uzbrukts vai notriekts kādas puses lidaparāts," uzsver laikraksts "The Telegraph".

Tajā pašā laikā projekta atbalstītāji apliecina, ka risks "Sky Shield" pilotiem ir neliels, jo no 2022.gada sākuma Krievija neuzdrošinās lidot ārpus esošās frontes līnijas. Plāna izstrādātāji apgalvo, ka faktiskais attālums starp sabiedroto un Krievijas lidmašīnām būs vairāk nekā 200 kilometru.

2022.gada oktobrī 15 NATO dalībvalstis, kuru vidū ir arī Baltijas valstis, vienojās par Vācijas ierosināto Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi. Pašlaik iniciatīvai "Sky Shield" pievienojušās 23 valstis. Projekts paredz apvienot dažādas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas paredzētas ballistisko un spārnoto raķešu, kā arī kaujas bezpilota lidaparātu iznīcināšanai.