Lavrovs izsakās, vai Krievija teorētiski varētu kaut ko atdot Ukrainai, pārtraucot karadarbību

Pat runas nevar būt, lai Krievija atdotu “Ukrainas nacistiem” jebkuru okupēto un anektēto teritoriju, Sergejs Lavrovs paziņojis preses konferencē pēc sarunām ar Serbijas ārlietu ministru Marko Džuriču.

“Jūs vēlaties, lai šie nacistiskie izlēcieni — bet Ukrainas bruņotie spēki rīkojas vēl briesmīgāk nekā hitleriešu slepkavas, paskatieties, kādas zvērības viņi pastrādā — un jūs vēlaties, lai sarunās par noregulējumu būtu pat doma par to, ka vēl varētu atdot kaut kādas teritorijas? Kā tad atdot? Ar krievu cilvēkiem vai bez cilvēkiem? Tikai ar retzemju metāliem.” sacīja Krievijas ārlietu ministrs.

Un vispār, Krievija jau “piekāpās” Ukrainai jau Padomju Savienības laikos. “Teritoriālo piekāpšanos tam, ko pašlaik dēvē par Ukrainu, izdarīja Padomju Savienības vadība, nodibinot Padomju Sociālistisko Republiku Savienību”.

“Kad milzīgas teritorijas, kuras gadsimtiem ilgi apguva krievu cilvēki, kurās krievu cilvēki cēla pilsētas, būvēja rūpnīcas, ostas, organizēja saimniecisko darbību, rūpniecību un lauksaimniecību. Tās tika iekļautas Ukrainas Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā sakarā ar iemesliem, kurus prezidents daudzreiz pieminēja,” paziņoja Lavrovs.

Pats Putins pērn novembrī paziņoja, ka Krievija ir gatava meklēt "saprātīgus kompromisus, lai noregulētu situāciju Ukrainā”, taču piekāpties nekur negrasās. “Mēs esam gatavi meklēt kompromisus, mēs esam gatavi saprātīgiem kompromisiem,” viņš paziņoja propagandistei Olgai Skabejevai. “Rezultātam ir jābūt Krievijas labā, es saku tieši, bez jelkādas kautrēšanās, un tā pamatā ir jābūt reālai situācijai kaujas laukā. Bez jelkādām šaubām, mēs negrasamies nekur piekāpties. Nekādu “teritoriju apmaiņu” nebūs,” viņš paziņoja.

Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, un kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas apgabalu “neatkarību” viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī. 

Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus. Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija.

Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos. Piemēram, 8. augustā Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītāja vietniece Jekaterina Gubareva paziņoja, ka Krievija anektē sagrābtās Mikolajivas apgabala teritorijas un tās pievienos Hersonas apgabalam, bet Mikolajivas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Jurijs Barbašovs 13. augustā paziņoja, ka septembrī notiks “referendums” par pievienošanos Krievijai. Savukārt 8. jūlijā Harkivas apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vitālijs Gančevs paziņoja, ka Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa un tiks anektēta, tiesa, 11. augustā viņš atzina Krievijas televīzijai, ka okupanti vēl nav gatavi “referendumam” par apgabala pievienošanos Krievijai, jo krievi kontrolē tikai tā piekto daļu.

2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt.

Lavrovs jau gadiem ilgi stāsta par agresīvo Ukrainu un NATO, un ka Krievijai vienkārši nebija citas izvēles kā "aizsargāties". 2023. gadā viņš izraisīja jautrību Krievijai draudzīgajā Indijā, klātseošajiem stāstot, ka patiesībā nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet pati kļuvusi par agresijas upuri. Savukārt dažas nedēļas pēc invāzijas Ukrainā Lavrovs vienā mierā stāstīja, ka Krievija nemaz Ukrainā nav iebrukusi.

Savukārt pērn decembrī Lavrovs paziņoja, ka “speciālā militārā operācija” bija “neizbēgama no paša sākuma. Tādējādi Lavrovs faktiski atzinis, ka Krievijas sarunas ar Rietumu līderiem par konflikta miermīlīgu atrisināšanu, kad Krievijas armija kopš 2021. gada pavasara no visas plašās teritorijas tika savilkta pie Ukrainas robežas, bija tikai fikcija, un lēmums par uzbrukumu jau sen bija pieņemts.

Savukārt "eksliberālais" Krievijas bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs nemaz neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu "denacifikāciju un demilitarizāciju", bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm.