Trešo reizi šogad pieredzēta neparasta dabas parādība; bet jau novembrī debess vērotāji gūs īpašu baudījumu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Ceturtdien, 17. oktobrī debesīs bija vērojams gada spožākais pilnmēness. Šajā laikā Zemes pavadonis šķiet lielāks un spilgtāks nekā parasti, lai gan ar neapbruņotu aci atšķirību pamanīt ir sarežģīti, raksta BBC.

Trešo reizi šogad pieredzēta neparasta dabas parād...

Šis gads ir supermēnešu bagāts - četri pēc kārtas: augustā, septembrī, oktobrī un būs vēl vēroajms arī novembrī. Lai rastos supermēness, nepieciešami divi atslēgas komponenti. Mēnesim jāatrodas vistuvākajā attālumā no Zemes - savas 27 dienu orbītas perigejā. Turklāt Mēnesim jāatrodas pilnīgā fāzē, kas notiek ik pēc 29,5 dienām, kad Saule pilnībā izgaismo Mēnesi.

Supermēness notiek tikai dažas reizes gadā, un arī ne vienmēr, jo Mēness orbīta maina orientāciju attiecībā pret Zemi, kas riņķo ap Sauli. Tomēr, ja supermēness atrodas zemu virs horizonta, tas var šķist ļoti liels. Tam nav nekāda sakara ar astronomiju, bet gan ar to, kā darbojas cilvēka smadzenes. Šo efektu sauc par "Mēness ilūziju" un tas var rasties vairāku iemeslu dēļ. Zinātnieki pieņem, ka smadzenes salīdzina Mēnesi ar tuvējām ēkām vai objektiem, bet varbūt mūsu smadzenes ir veidotas tā, ka objektus pie apvāršņa uztver kā lielākus par objektiem debesīs.

2016. gada beigās bija trīs supermēneši pēc kārtas - oktobrī, novembrī un decembrī. Taču tieši 14. novembris piesaistīja vislielāko uzmanību, jo tas bija tuvākais supermēness pēdējā laikā. Mēness perigejā atradās 356 508 kilometrus no Zemes, kas to padara par Zemei tuvāko pilnmēnesi pēdējo 69 gadu laikā - konkrēti kopš supermēness 1948. gada 26. janvārī.

Supermēness Rīgā 2024. gada 18. septembrī

2024. gada 18. septembrī Rīgā bija redzams supermēness.

Vēl tuvāks pilnmēness notika 1912. gada janvārī; tas bija aptuveni 100 kilometrus tuvāk Zemei nekā 2016. gada novembrī. Bet debess vērotāji 2034. gada novembrī gūs īpašu baudījumu, jo šis Mēness būs vēl tuvāk nekā Mēneši 1912. un 2016. gadā.

Interesanti, ka pašu terminu "supermēness" izdomāja nevis astronomi, bet astrologi. Kā vēsta "Astronomy.com" vietne, pirmo reizi šis termins minēts Ričarda Nolles rakstā žurnālam "Dell Horoscope" 1979. gadā. Nolle supermēnesi definēja kā "jaunmēnesi vai pilnmēnesi, kas notiek, Mēnesim atrodoties Zemei tuvākajā savas orbītas punktā vai tā tuvumā (90% robežās)". Kāpēc tieši 90% - astrologs nepaskaidroja.