Alekseja Navaļnija meita Darja strādā Kamalas Harisas vēlēšanu štābā: vai izdosies nepieļaut tēva nomocītāja Putina drauga Trampa atgriešanos Baltajā namā?

23 gadus vecā Darja Navaļnaja par savu amatu norādījusi "Field Organizer", proti, štāba darba ar vēlētājiem organizētāja. Šogad viņa pabeidza mācības prestižajā Stenforda universitātē Kalifornijā, kur iestājās 2019. gadā.

22. februārī — dažas dienas pēc sava tēva un Kremļa diktatora Vladimira Putina galvenā oponenta pēkšņās nāves Arktikas kolonijā — viņa ar savu māti Jūliju Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš viņām izteica līdzjūtību un solīja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju sakarā ar Alekseja Navaļnija nāvi.

Sākotnēji Džo Baidens bija demokrātu izvirzītais kandidāts 5. novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, taču viņa neizteiksmīgais sniegums jūnija debatēs ar eksprezidentu un pašreizējo republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, kuru viņš pieveica 2020. gada vēlēšanās, lika steigšus meklēt viņa aizvietotāju, un demokrāti izraudzījās viceprezidenti Kamalu Harisu.

47 gadus vecais Navaļnijs nomira šā gada 16. februārī Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Putina atriebību par opozicionāra darbību. Viņu pēdējā gaitā 1. martā pavadīja milzum daudz cilvēku tūkstoši, dažiem pat skandējot pret Putinu vērstus saukļus. Pats Navaļnijs no ieslodzījuma pastāvīgi bija asi nosodījis Krievijas invāziju Ukrainā.

Ne viņa atraitne Jūlija, ne bērni uz tēva bērēm Krievijā neieradās, baidoties no aresta. Šovasar Jūliju Navaļnaju Krievija iekļāva ekstrēmistu un teroristu sarakstā, kā arī izdeva viņas aresta orderi.

Jāpiebilst, ka 1. augustā Krievija un rietumvalstis veica vērienīgu darījumu, kuras ietvaros krievija atbrīvoja trīs ieslodzītos ASV pilsoņus un vairākus vietējos pazīstamos politieslodzītos, tostarp Vladimiru Kara-Muzu un Iļju Jašinu pret saviem rietumvalstu cietumos sēdošajiem spiegiem, mahinatoriem un slepkavu Vadimu Krasikovu. Vēlāk parādījās ziņas, ka Rietumi vēlējās apmaiņas darījumā iekļaut Navaļniju, taču Putins negrasījās savu personisko ienaidnieku izlaist no rokām.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Navaļnija vārdu Kremļa saimnieks publiski minēja tikai labu laiku pēc viņa nāves.

Jāatgādina, ka 2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta aģenti mēģināja Navaļniju noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

2023. gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.

Jauns.lv jau vēstīja, ka augustā viņa atraitne Jūlija saņēma Krievijas Izmeklēšanas komitejas slēdzienu, kurā apgalvots, ka Aleksejs nomira nevis no tromba atdalīšanās, bet gan "kombinētas saslimšanas" dēļ. "Saskaņā ar komisijas tiesu ekspertīzes slēdzienu, (..) notiesātā A. Navaļnija nāves cēlonis bija kombinēta saslimšana: hipertoniskā slimība, kas skārusi asinsvadus un orgānus, difūzā kardioskleroze, ko saasināja smadzeņu tūska, sirds kambaru fibrilācija, plaušu tūska," teikts publicētajā dokumentu fragmentā. Papildus tam norādīts, ka Navaļnijam bija vairākas hroniskas blakusslimības, bet viņa trahejā atklāts zeltainais stafilokoks. Dokumentos minēti arī miesas bojājumi, kurus Navaļnijam nodarīja, kad ārsti mēģināja viņu reanimēt ar mākslīgās elpināšanas un netiešās sirds masāžas palīdzību.

Septembrī tika ziņots, ka pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevuma "The Insider" rīcībā nonākuši simtiem oficiālu dokumentu, kas saistīti ar Navaļnija nāvi ieslodzījumā un, spriežot pēc tiem, varasiestādes mērķtiecīgi aizvākušas visas norādes uz simptomiem, kas neatbilst oficiālajai Navaļnija nāves versijai. Kā apgalvo ārsti, šie simptomi nepārprotami norāda, ka opozicionārs ticis noindēts. Arī citi fakti runā par labu indes izmantošanai - varasiestādes ilgstoši neatdeva līķi un neļāva veikt alternatīvu ekspertīzi.

Navaļnijs nav pirmais populārais Putina oponents, kas miris nedabīgā nāvē. 2015. gada 27. februārī netālu no Kremļa tika nošauts bijušais Krievijas vicepremjers un Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Boriss Ņemcovs, viņa slepkavībā vēlāk notiesāja čečenu izpildītājus, taču pasūtītājs nav atrasts (un netika īpaši meklēts). Īsu brīdi pirms savas nāves Ņemcovs Putinu bija publiski nodēvējis par "nojūgušos", lietojot krietni necenzētāku vārdu.

Savukārt algotņu  grupējuma "Vagner" īpašnieks un tobrīd ļoti populārais Jevgeņijs Prigožins, kurš 2023. gada 23. jūnijā sarīkoja īsu dumpi pret Kremli, tieši pēc diviem mēnešiem 23. augustā gāja bojā aviokatastrofā ar visu "Vagner" vadību.