Gadsimta operācija! Krievija apmaina žurnālistu Gerškoviču, atvaļināto armijnieku Vilanu un vairākus vietējos politieslodzītos pret slepkavu Krasikovu, spiegiem un mahinatoriem

Zināms, ka darījumā iesaistīto personu apmaiņā izmantotās lidmašīnas nosēdušās Turcijas galvaspilsētā Ankarā un ieslodzīto apmaiņa notikusi ar Turcijas izlūkdienesta starpniecību. Telekanāls CBS vēsta, ka apmaiņā iesaistīti 24 cilvēki, savukārt izdevums "Insider" norāda, ka Krievija atbrīvojusi 16 politieslodzītos, pretī saņemot 8, tostarp Vācijas cietumā mūža ieslodzījumu izcietušo Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieku Vadimu Krasikovu, kurš Berlīnē gaišā dienas laikā nošāva bijušo čečenu komandieri, Vācijā politisko patvērumu saņēmušo Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili.

Krievijas atbrīvoto ieslodzīto skaitā ir nesen Krievijā par spiegošanu notiesātie "The Wall Street Journal" žurnālists Evans Gerškovičs, kurš aiz restēm atrodās kopš 2023. gada marta un šā gada 19. jūlijā saņēmis 16 gadu ieslodzījumu, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vilans, kurš aiz restēm atradās kopš 2018. gada decembra un 2020. gada 15. jūnijā saņēma 16 gadu ieslodzījumu, kā arī Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko apžēlotais Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kuram Baltkrievijā par "terorismu Ukrainas izlūkdienestu uzdevumā" bija piespriests nāvessods.

Citu atbrīvoto politieslodzīto skaitā ir vairāki Krievijas diktatora Vladimira Putina režīma opozionāri, no kuriem pazīstamākie ir Arktikas kolonijā nomocītā Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Iļja Jašins, kuram 2022. gada decembrī par Krievijas armijas zvērību Bučā atspoguļošanu jeb "Krievijas armijas diskreditāciju" piespriests astoņarpus gadu ieslodzījums, un Vladimirs Kara-Murza, kuram 2023. gada 17. aprīlī piespriests 25 gadu ieslodzījums par "valsts nodevību" un "Krievijas armijas diskreditāciju".

Medijos vēstīja, ka par gaidāmo apmaiņu liecina tas, ka kopš 26. jūlija no Krievijas kolonijām un izmeklēšanas izolatoriem bija pazuduši vairāki politiskie ieslodzītie — bez Jašina un Kara-Murzas arī bijusī Navaļnija Ufas štaba vadītāja Lilija Černišova, bijusī Navaļnija Tomskas štāba koordinatore Ksenija Fadejeva, māksliniece Saša Skočiļenko, cilvēktiesību aizstāvis Oļegs Orlovs un par "valsts nodevību" notiesātais Vācijas un Krievijas pilsonis Kevins Liks.

Kā vēsta "Insider", pretī Krievija bez Krasikova saņēmusi līdz šim Slovēnijā ieslodzītos spiegus Annu un Artjomu Duļcevus, kuri uzdevās par Argentīnas pilsoņiem, Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentu Pāvelu Rubcovu, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu, Norvēģijā notverto spiegu Mihailu Mikušinu, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni, hakeru Romanu Seļezņovu, finanšu tirgus mahinatoru Vladislavu Kļušinu, kā arī kontrabandistu Vadimu Konoščonoku.

“Insider” apgalvo, ka sarunas par iespējamo Krievijas un Rietumu ieslodzīto apmaiņu noritēja vairākus gadus, un Krievijas galvenais mērķis bija panākt Krasikova atbrīvošanu. Tā kā Krasikovs atradās Vācijas cietumā, Kremlis vēlējās, lai ASV kā eiropiešu “lielais brālis” piespiež Vāciju viņu atbrīvot. Savukārt pašas Vašingtonas stimulēšanai Krievija speciāli arestēja amerikāni Gerškoviču, cerot šādi viņu samainīt pret Krasikovu. Izdevums norāda, ka sarunu dalībnieki uzzināja par Gerškovičam piespriesto 16 gadu ieslodzījumu vēl pirms tā oficiālās pasludināšanas. Problēmas radīja Vācijas atteikšanās izdot Krasikovu, taču 2023. gada oktobrī bija panākta neformāla vienošanās veikt savstarpēju apmaiņu pa astoņiem cilvēkiem, kurā galvenās personas būtu Krasikovs un Krievijas kolonijā sēdošais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Krievija līdz pēdējam brīdim neapstiprināja savu gatavību atbrīvot Navaļniju, kurš mīklainos apstākļos nomira Arktikas kolonijā 16. februārī, un Rietumi zaudēja interesi par sarunām, līdz aprīlī Vācija lika saprast, ka ir gatava apspriest Krasikova atdošanu apmaiņā pret vairākiem Krievijas politiskajiem ieslodzītajiem.

Sākotnēji Krievijas pusē galvenā sarunu persona bija Federālā drošības dienesta par attiecībām ar ārzemniekiem atbildīgās piektās nodaļas vadītājs Sergejs Beseda, kura pozīcijas krietni iedragāja nesenās izgāšanās un korupcijas skandāli spēka struktūrās, un ieslodzīto apmaiņa nebija prioritāro uzdevumu skaitā. 2024. gada jūnijā Putins Besedu nomainīja ar Alekseju Komkovu, kurš aktīvi atjaunoja kontaktus un sarunu puses dažu nedēļu laikā saskaņoja savas pozīcijas, līdz Krievijas politieslodzītos atbrīvoja ar Putina apžēlošanas lēmumu, vēsta “Insider”.

Interesanti, ka pašu Krasikovu savulaik Krievijā izsludināja meklēšanā sakarā ar vairākām uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām. Viņam izdevās izvairīties no potenciālā mūža ieslodzījuma, nokļūstot Federālā drošības dienesta treniņnometnē, kur viņu pēc vairāku mēnešu sagatavošanas nosūtīja uz Vāciju nogalināt Hangošvili.

Artjoms un Anna Duļcevi dzīvoja Slovēnijā, izliekoties par Argentīnas pilsoņiem Ludvigu Gišu un Mariju Rozu Maijeru Munjosu. 2022. gada beigās viņus arestēja Ļubļanā 2022. gada beigās. Pāvelu Rubcovu, kurš uzdevās par spāņu žurnālistu Pablo Gonsalesu, 2022. gada 27. februārī arestēja Polijā pie Ukrainas robežas. Viņu apsūdzēja savu žurnālista statusa izmantošanā, lai Krievijas specdienestiem vāktu informāciju.

2014. gadā arestētajam Krievijas hakerim Romanam Seļezņovam ASV piesprieda 27 gadu ieslodzījumu par krāpšanu, izmantojot datortehnoloģijas, un personas datu zādzību. Viņam piespriestais cietumsods kļuva par bargāko ASV vēsturē piespriesto sodu par kibernoziegumiem, jo Seļezņovs kļuva par banku karšu zagšanas “industrijas” celmlauzi, vairāk nekā 10 gadu laikā nodarot vairāk nekā 169 miljonu dolāru zaudējumus. Informētas personas telekanālam “Doždj” izteikušās, ka Seļezņovu notvēra Maldīvijā ar Krievijas specdienestu palīdzību, un norādi amerikāņiem bija devis Federālā drošības dienesta Informācijas drošības centra vadītāja vietnieks Sergejs Mihailovs ar saviem kolēģiem. Hakeris Seļezņovs izrādījās Krievijas Valsts domes deputāta Valērijas Seļezņova dēls, un viņa arests izraisījis izmeklēšanu pret pašu Mihailovu un viņa padotajiem. 2017. gadā Krievijā arestēja pašu Mihailovu un viņu notiesāja par “valsts nodevību”, bet Krievija pārtrauca sadarbību ar ASV kibernoziegumu izmeklēšanā.

2021. gada martā Šveicē arestētajam uzņēmējam Vladislavam Kļušinam Bostonas tiesa 2023. gadā piesprieda 9 gadu ieslodzījumu, viņu atzīstot par vainīgu insaidera tirdzniecībā, nelikumīgi izmantojot konfidenciālu informāciju vērtspapīru tirgū un šādi kopā ar līdzdalībniekiem nopelnot apmēram 93 miljonus dolāru.

2022. gada maijā Norvēģijas tiesa apsūdzēja spiegošanā Trumses Arktikas universitātes darbinieku Mihailu Mikušinu, kurš uzdevās par Brazīlijas pilsoni Žozē Asisu Džiamariju. “The Insider” konstatēja, ka viņš ir saistīts ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi.

Savukārt Vadims Konoščonoks Krievijas specdienestu uzdevumā nodarbojās ar kontrabandu, no ASV caur Eiropas Savienības valstīm nelegāli piegādājot Krievijas valsts uzņēmumiem augsttehnoloģisku aprīkojumu. Viņu arestēja 2022. gada novembrī Igaunijas robežpilsētā Narvā, kad viņš savā automašīnā veda uz Krieviju kontrabandas preces. Pirms tam Igaunijas robežsargi viņu vairākkārt apturēja, kad viņš veda uz Krieviju pusvadītājus, citu elektroniku un snaiperu šauteņu lodes. Tomēr viņš turpināja nodarboties ar kontrabandu, līdz viņu arestēja un izdeva ASV.

Jauns.lv jau ziņoja, ka par iespējamo Krievijas un Rietumu ieslodzīto apmaiņu, kas būtu vērienīgākā kopš Aukstā kara laikiem, liecina Kaļiņingradā nolaidusies lidmašīna, kuru  2022. gadā izmantoja WNBA basketbolistes Britnijas Graineres apmaiņai pret ieroču tirgoni Viktoru Butu. 

1. augusta rītā Kaļiņingradā nolaidās lidmašīna, kas jau iepriekš izmantota Krievijas un ASV ieslodzīto apmaiņā, vēsta Krievijas mediji. Lidmašīna An-148 ar numuru RA-61727, jas ietilpst prezidenta gaisa flotē "Rossija", sešos no rīta izlidoja no Maskavas Vnukovas lidostas un pēc divarpus stundām nolaidās Kaļiņingradā, bet pēc divām stundām aizlidoja atpakaļ uz Maskavu, liecina "Flightradar24" dati. Lidmašīnu ar šo borta numuru 2022. gada decembrī izmantoja līdz šim pēdējā Krievijas un ASV ieslodzīto apmaiņā Apvienotajos Arābu Emirātos, kur par narkotiku kontrabandu notiesāto WNBA basketbolisti Graineri Krievija saņēma 10 gadus ASV cietumā nosēdējušo bēdīgi slaveno "nāves tirgoni" Viktoru Butu, vēsta "Radaratlas.com". Viktors Buts ātri pēc atgriešanās dzimtenē tika ievēlēts Uļjanovskas apgabala likumdošanas sapulcē.

Savukārt An-148 lidmašīnas ar borta numuriem RA-61712 un RA-61716 2022. gada aprīlī izmantoja kokaīna tirgoņa Konstantīna Jarošenko apmaiņā pret ASV studentu Trevoru Rīdu, bet 2016. gadā notiesātās ukraiņu lidotājas Nadeždas Savčenko apmaiņā pret Ukrainas Donbasā arestētajiem krievu karavīriem Jevgeņiju Jerofejevu un Aleksandru Aleksandrovu. Uzskata, ka lidmašīnas ar borta numuriem RA-61727 un RA-61712 apkalpo Krievijas Federālo drošības dienestu.

Jāpiebilst, ka Navaļnija līdzgaitniece Marija Pevčiha pēc viņa nāves paziņoja, ka gandrīz bija noslēgušās sarunas par Navaļnija apmaiņu pret Krasikovu. 16. februārī Navaļnijs pēkšņi nomira 47 gadu vecumā Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Navaļnija vārdu Kremļa saimnieks publiski minēja tikai labu laiku pēc viņa nāves.

2023. gada decembrī ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers paziņoja, ka Krievija noraidīja ASV priekšlikumu par Gerškoviča un Vilana atbrīvošanu. 2024. gada februārī Putins apgalvoja viņu intervējušajam amerikāņu prokremliskajam žurnālistam Takeram Karlsonam, ka Gerškoviča apmaiņa ir iespējama, ja ASV izrādīs pretimnākšanu, un norādīja uz cilvēku "kurš patriotisku apsvērumu dēļ vienā no Eiropas galvaspilsētām likvidēja bandītu" un sēž ASV sabiedrotās cietumā, acīmredzami dodot mājienu par Krasikovu.