Vai Austrijā pie varas nonāks populistiskie eiroskeptiķi ar nacistiskām saknēm?
foto: AP/Scanpix
Potenciālais Austrijas kanclera amata pretendents Brīvības partijas līderis Herberts Kikls.
Pasaulē

Vai Austrijā pie varas nonāks populistiskie eiroskeptiķi ar nacistiskām saknēm?

Ārzemju nodaļa

LETA

Austrijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, kā liecina aptaujas, pirmo reizi valsts pēckara vēsturē varētu uzvarēt labēji populistiskā un nacionālkonservatīvā Brīvības partija (FPÖ).

Vai Austrijā pie varas nonāks populistiskie eirosk...

Tomēr mazticams, ka FPÖ varētu izcīnīt vairākumu no 183 parlamenta apakšpalātas - Nacionālās padomes - deputātu vietām, un tai valdības veidošanai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas nebūs viegls uzdevums.

Kad FPÖ 2000. gadā pirmo reizi iekļuva valdībā, tolaik tas izsauca sašutuma vētru Eiropas Savienībā (ES) un Vīne tika pakļauta Briseles sankcijām, kas vēl šobaltdien ir bezprecedenta gadījums bloka vēsturē. Taču tagad nacionālkonservatīvas partijas pie varas atrodas ne vienā vien bloka dalībvalstī, un Brīvības partijas iespējamā uzvara nevienu vairs nepārsteigs.

Kas ir FPÖ un ko tā sola?

Austrijas brīvības partija ir viena no vecākajām Eiropas partijām, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no tradicionālajām konservatīvajām partijām. Tā dibināta jau 1956. gadā. Lai gan tās pirmais līderis Antons Reinthallers bija kādreizēja nacistu režīma amatpersona un SS virsnieks, FPÖ bija relatīvi mērena liberāla partija. Taču pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad par tās līderi kļuva harismātiskais Jergs Haiders, partijas kurss piedzīvoja krasu pavērsienu pa labi.

Kopš tā laika FPÖ jau divas reizes parlamenta vēlēšanās izcīnījusi otro vietu un tikusi pārstāvēta valdībā, iesaistoties koalīcijā ar konservatīvo Tautas partiju (ÖVP). Pirmo reizi tas notika 1999. gadā, kad FPÖ vēlēšanās ieguva 27% balsu, bet otro - 2017. gadā, kad par Brīvības partiju nobalsoja 26% austriešu. Tiesa gan, abām šīm koalīcijām nebija lemts ilgs mūžs, un tās izjuka pirms attiecīgā leģislatūras termiņa beigām. Pirmā valdība, kurā bija pārstāvēta FPÖ, sabruka 2002. gadā, bet otrajai 2019. gadā, 18 mēnešus pēc tās izveidošanas, punktu pielika tā dēvētās Ivisgeitas skandāls, kura dēļ nācās atkāpties toreizējam Brīvības partijas līderim Heincam Kristiānam Štrahem.

Turklāt atrašanās valdībā līdz šim FPÖ nav bijusi veiksmīga, sarunā ar aģentūru AFP atzīst politikas zinātnieks un Starptautiskā Republikāņu institūta (IRI) padomnieks Eiropas jautājumos Tibo Muzergē, grāmatas "Postpopulims" ("Postpopulisme. La nouvelle vague qui va secouer l’Occident") autors. Nonākot valdībā, partijai vienmēr bijis jāpieņem kompromisi, kas "pastāvīgi likuši vilties tās vēlētājiem," norāda Muzergē.

Sava pašreizējā līdera - pretrunīgi vērtētā bijušā iekšlietu ministra Herberta Kikla - vadībā FPÖ uzskatāma par nacionālistisku un izteikti eiroskeptisku partiju, kas krasi iestājas pret imigrāciju un islāmu. Viens no partijas pārstāvjiem, kas šovasar ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP), - Haralds Vilimskis - izteicies, ka partijas vēlēšanu programma esot "iespert isteblišmentam pa pakaļu".

FPÖ priekšvēlēšanu programma "Cietoksnis Austrija - cietoksnis brīvībai" paredz nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju pabalstus samazināt līdz absolūtam iztikas minimumam, ierobežot Austrijā jau esošo imigrantu ģimenes locekļu ieceļošanu un veicināt "remigrāciju" jeb imigrantu, īpaši likumpārkāpēju, repatriāciju. FPÖ līderis Kikls norādījis, ka patvēruma pieprasījumu skaits jāsamazina līdz nullei, jo Austrijai visapkārt ir drošas valstis.

Programmā, kuras apjoms pārsniedz 100 lapaspuses, partija norāda, ka tās vadošais pamatprincips ir sabiedrības "homogenitāte", nevis daudzveidība, kas pārņēmusi daudzas dzīves jomas. Partijas programmā uzsvērts, ka sociālā nodrošinājuma ziņā priekšroka dodama austriešiem. Minimālais sociālais pabalsts, kas paredzēts trūkumcietējiem, izmaksājams vienīgi pilsoņiem, teikts programmā. "Tā nav diskriminācija. Tas tikai ir taisnīgi," norādījis partijas līderis un kandidāts uz kanclera amatu.

Ekonomikā FPÖ sola samazināt uzņēmumu peļņas nodokli un darba devēju izmaksas, un partijas programmā noraidīta jebkāda citu nodokļu paaugstināšana. "Cietoksnis Austrija - cietoksnis brīvībai ir vieta, kur jauniem nodokļiem nav vietas," uzsvēris Kikls, norādot, ka FPÖ mērķis ir padarīt Austriju pievilcīgāku uzņēmējdarbībai.

Partija iestājas arī par tiešās demokrātijas paplašināšanu, un uzskata, ka pilsoņiem jādod iespēja pieprasīt gan atsevišķu ministru, gan visas valdības atkāpšanos.

Tikmēr ārpolitikā FPÖ iestājas pret ES sankcijām pret Krieviju un aicina pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kikls arī aizstāv Austrijas neitralitātes statusa saglabāšanu. Brīvības partija apšauba arī Austrijas dalību Vācijas ierosinātajā pretraķešu aizsardzības sistēmā jeb tā dēvētajā Eiropas Debesu vairogā.

Ko sola aptaujas?

Aptaujās FPÖ ir vadībā jau kopš 2022. gada beigām, un maijā notikušajās EP vēlēšanās Brīvības partija uzvarēja, iegūstot vairāk nekā ceturtdaļu balsu. Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā aptaujas liecina, ka FPÖ, par kuru grasās balsot 27 līdz 29% austriešu, aptuveni par trīs procentpunktiem apsteidz līdzšinējā kanclera Karla Nēhammera pārstāvēto ÖVP, kuru atbalsta 25 līdz 26% vēlētāju.

Trešajā vietā ir sociāldemokrāti (SPÖ), kas var cerēt uz 20 līdz 21% balsu. No trim vadošajām partijām ievērojami atpaliek liberāļi (NEOS-Jaunā Austrija un Liberālais forums) un pašreizējā valdošajā koalīcijā esošie zaļie, kurus attiecīgi atbalsta 10 un 7% aptaujāto.

Aptaujas liecina, ka, pārvarot četru procentu barjeru, parlamentā varētu iekļūt vēl divas partijas. Viena no tām ir Alus partija, kuras līderis - pankroka grupas "Turbobier" solists Marko Pogo (īstajā vārdā Dominiks Vlacnijs) - iestājas par "politikas depolitizāciju". Gatavību balsot par Alus partiju pauduši 4% aptaujāto. Vēl 3% austriešu izteikuši atbalstu komunistiem (KPÖ), kas parlamentā nav bijuši pārstāvēti kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

Galvenie priekšvēlēšanu jautājumi

Austrijas inflācijai divus gadus pēc kārtas pārsniedzot ES vidējo līmeni, bet tautsaimniecības izaugsmes tempam pastāvīgi saglabājoties zem vidējā līmeņa, vēlētāji visvairāk norūpējušies ir par dzīves dārdzību. FPÖ visās ekonomikas ligās vaino imigrāciju un Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Vēlētāji pieprasa arī stingrāku imigrācijas kontroli, ko dažādās pakāpēs savās programmās sola visas trīs vadošās partijas. Tikmēr par nopietnu jautājumu kļuvusi arī drošība, kopš policija augustā paziņoja, ka novērsusi uzbrukumu amerikāņu popmūzikas zvaigznes Teiloras Sviftas koncertam, ko plānojuši trīs padsmitnieki, imigrantu ģimeņu atvases.

Tikmēr spēcīgie plūdi, kas septembrī Austrijā prasījuši piecu cilvēku dzīvības, sabiedrības uzmanības lokā atkal ieveduši klimata pārmaiņas. Lai gan tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt FPÖ, kas līdz šim izrādījusi skepsi pret klimata pārmaiņu ierobežošanu un savā programmā aicinājusi nepakļauties "klimata histērijai", eksperti uzskata, ka tas nemazinās vēlētāju atbalstu partijai. "Šī nometne, domājams, apgalvos - plūdi notikuši vienmēr, cilvēki nevar ietekmēt šādus notikumus," austriešu medijiem atzinis politikas analītiķis Tomass Hofers.

Tajā pašā laikā plūdi devuši zināmas priekšrocības Nēhammeram, kuram kā valdības vadītājam bijusi vadošā loma dabas stihijas seku novēršanā un tādējādi izpelnījies pastiprinātu mediju ievērību.

Savukārt FPÖ savu popularitāti stiprinājusi, izmantojot neseno Covid-19 pandēmiju, jo bija vienīgā partija, kas iestājās pret dažādajiem karantīnas pasākumiem un ierobežojumiem, ko īstenoja valdība, lai apturētu vīrusa izplatību. Daudzus austriešus saniknoja lēmums par obligāto vakcināciju, lai gan tas drīz vien tika atcelts, tā arī nestājoties spēkā.

"FPÖ bija vienīgā partija, kas neatbalstīja šos pasākumus," norādījis tā dēvēto antivakseru kustības līderis Martins Ruters, kura organizētajās demonstrācijās savulaik piedalījies arī Brīvības partijas līderis Kikls.

Turklāt FPÖ, kas pārstāvēta valdošajā koalīcijā Lejasaustrijas federālajā zemē, panākusi 31,3 miljonus eiro liela fonda izveidi, lai atbalstītu "upurus", kas cieš no dažādām pandēmijas sekām, tostarp no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, vakcinācijas un sodiem, kas uzlikti par noteikumu neievērošanu. Kamēr šis pretrunīgi vērtētais projekts izsaucis citu partiju aizkaitinājumu, tikuši apmierināti aptuveni 5700 kompensāciju pieprasījumi, un līdz jūlijam "vakcinācijas upuriem" tikuši izmaksāti jau 3,7 miljoni eiro.

Nākamās koalīcijas aprises

55 gadus vecais Kikls, kuru oponenti apsūdz "nacistiskas valodas" lietošanā, ko pats FPÖ līderis gan noliedz, un viņa iespējamās saites ar Maskavu, kā arī gaidāmais saspīlējums attiecībās ar Briseli, daudzu acīs Brīvības partiju padara par neiespējamu sadarbības partneri, nemaz nerunājot par atrašanos tās vadītā valdībā.

Pašreizējais kanclers Nēhammers noraidījis iespēju darboties FPÖ līdera vadītā valdībā, norādot, ka Kikls ir daudz radikālāks nekā viņa priekšgājēji.

Arī Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kas savulaik pārstāvējis zaļos un kura rokās ir nākamā valdības vadītāja nosaukšana, neslēpj savu nepatiku pret Kiklu, uzsverot, ka konstitūcija viņam neuzliek par pienākumu par kancleru izraudzīties tieši viņu FPÖ uzvaras gadījumā. Prezidents arī izteicies, ka viņa izraudzītajam kancleram jābūt uzticīgam demokrātijas vērtībām un ES, un tas netieši norāda, ka Kikls, kurš atklāti koķetē ar "Öxit" ideju, nav piemērots valdības vadītāja krēslam.

ÖVP varētu apsvērt iesaistīšanos koalīcijā ar FPÖ, ja Kikls būtu gatavs atteikties no kanclera amata, ļaujot to ieņemt kādam citam, kā to nesen izdarīja Nīderlandes labēji populistiskās Brīvības partijas līderis Gērts Vilders. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka FPÖ līderis varētu piekrist šādam solim.

Pagaidām gan nav izslēgta arī ÖVP uzvara vēlēšanās, un šādā gadījumā konservatīvo un nacionālkonservatīvo koalīcijas izveide šķiet daudz iespējamāka - abas partijas jau iepriekš ir sadarbojušās, to nostājas, īpaši ekonomikas un imigrācijas jautājumos, nav pārāk atšķirīgas un Kiklam šādā gadījumā nebūtu pamata izteikt pretenzijas uz kanclera krēslu.

Turklāt daļa isteblišmenta uzskata, ka, nonākot valdībā, Kikls kļūs mērenāks, kā tas noticis ar nacionālkonservatīvās partijas "Itālijas brāļi" ("Fratelli d'Italia") līderi Džordžu Meloni, kas premjerministres amatā ietur daudz pragmatiskāku kursu, nekā daudzi bija gaidījuši. Citi gan iebilst, ka FPÖ līdera raksturā un līdzšinējā biogrāfijā nekas par ko tādu neliecina.

Katrā gadījumā aptaujas liecina, ka izšķirošais vārds par nākamās valdības sastāvu būs sakāms ÖVP, kas dažādos statusos valdībā atradusies bez pārtraukuma kopš 1987. gada. Konservatīvajiem atkal būs dota iespēja izraudzīties starp dažādiem koalīcijas modeļiem - vai nu sadarbību ar FPÖ, vai arī sadarbību ar SPÖ trīspartiju koalīcijas ietvaros, piesaistot vai nu zaļos, vai liberāļus.

Tomēr šāda grūtāk valdāma trīspartiju koalīcija situācijā, kad ekonomikai draud stagnācija, galu galā var izrādīties izdevīga FPÖ un tikai stiprināt tās pozīcijas, brīdina Hofers.

Avoti: "The Guardian", "The Local", AFP, DPA, AP, "Tomorrow’s Affairs", "The Politico".