Medvedevs atvieglots par Ukrainas uzbrukumu Kurskas apgabalā: pastāvēja miera sarunu slazda risks, bet tagad karot līdz Ukrainas pilnīgai iznīcināšanai!
Kamēr Krievijas augstākās amatpersonas un propagandisti met zibeņus par Ukrainas ofensīvu Kurskas apgabalā, kad pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Krievijas teritorijā ir ielauzusies pretinieku armija, ir cilvēks, kurš par to tikai priecājas. Tas ir kādreizējais “liberālais” eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš pēdējo gadu laikā savā asinskārē pārspēj pat rūdītus “Z patriotus”.
Medvedevs, kurš sapņo par Ukrainas pilnīgu iznīcināšanu, izpostīšanu un aneksiju, šajā situācija saskata ieganstu turpināt karu līdz galam un neielaisties nekādās miera sarunās, kas varētu ļaut daļai laupījuma pasprukt Krievijai garām, un to nemaz neslēpj.
“Manuprāt, pēdējā laikā kaut arī tīri teorētiski pastāvēja viena bīstamība — sarunu slazds, kurā mūsu valsts varēja iekrist noteiktu apstākļu sakritības rezultātā. Proti, agras, nevajadzīgas miera sarunas, ko piedāvā starptautiskā sabiedrība un uzspiež Kijevas režīmam. Ar neskaidriem iznākumiem un sekām. Pēc neonacistu pastrādātā terora akta Kurskas apgabalā viss nostājās savās vietās. Neviena neapstiprinātu starpnieku dīkdienīgā pļāpāšana par skaistu mieru ir pārtraukta. Tagad visi visu saprot, kaut arī neviens to nesaka skaļi. Saprot, ka vairs nekādu sarunu līdz ienaidnieka pilnīgai sakāvei!” dārd Medvedevs un ļauj vaļu pažobeles stila lamām.
Medvedevs nekad nav slēpis, ka pilnīga uzvara nozīmē Ukrainas kā valsts iznīcināšanu, tās teritorijas aneksiju un ukraiņu pārkrievošanu, jo tādas tautas nemaz neesot.
“Tāpēc lai par to nepriecājas pretīgais mērglis ar riebīgo seju un izspūrušiem, baltajiem matiem no valsts, kurā tika gatavota teroristiskā operācija. Viņa valsts izdarīja daudz sliktāk tās pārraudzītajai bijušās Ukrainas teritorijai: būs daudz vairāk bezjēdzīgu izdevumu, daudz vairāk iznīcinātas militārās tehnikas un radikāli vairāk zārku. Un tagad lai nelaimīgie ukraiņu dzimtcilvēki par to kaislīgi skūpsta rokas nekrofiliem, kas par viņiem ņirgāja, — saviem anglosakšu saimniekiem,” noslēdz tirādi kādreizējais kodollielvalsts vadītājs, kurš tagad vairāk izpelnītos psihiatru un narkologu interesi.
Pirms tam Krievijas Ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins noraidīja sarunu iespēju ar Ukrainu. “Šādos apstākļos nevar būt runa par sarunām ar Kijevu attiecībā uz politiski diplomātiska risinājuma perspektīvām.”
Iepriekš laikraksts “The Washington Post” apgalvoja, ka Ukrainas armijas uzbrukums Kurskas apgabalam it kā izjauca slepenas sarunas starp Krieviju un Ukrainu, kuras abas puses esot plānojušas augustā Katarā. Saskaņā ar publikāciju, sarunās esot bijis plānots vienoties par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem, un abu delegāciju sarunas būtu bijušas netiešas, izmantojot Kataras starpniekus. Tomēr odiozā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uz to atbildēja, ka “neviens neko nav izjaucis, jo nebija nekā, ko izjaukt”, un nekādu tiešu vai netiešu Krievijas un Ukrainas sarunu par civilās kritiskās infrastruktūras objektu drošību nav notikušas un nenotiek.
