Mēs varējām jau pirms 20 gadiem gāzt Ukrainas valdību un pakārt aktīvākos "nacistus", taču vēl nebijām sagatavojušies, stāsta Medvedevs

Kādreiz par liberāli uzskatītais Krievijas eksprezidents, bet tagad Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un mutiski visagresīvākais "kaujas vanags' Dmitrijs Medvedevs: sniedzis plašu interviju laikrakstam "Argumenti i fakti", kur kārtējo reizi pasludināja Ukrainu par "bijušo" un '404 valsti', Ameriku un visu NATO par ienaidniekiem un Ukrainas kara izraisītājiem un Trešā pasaules kara kārotājiem, bet vienlaikus atzina, ka Krievijai, iespējams, jau pirms 20 gadiem vajadzēja likvidēt Ukrainas valdību un pakārt aktīvākos tautas sacelšanās dalībniekus, tikai Krievija tam nebija pietiekami sagatavojusies.

Jāatgādina, ka tautas masu protesti jeb "oranžā revolūcija", ko iedēvēja par "pirmo maidanu" notika no 2004. gada novembra līdz 2005. gada janvārim, tautai paužot sašutumu par daudzajiem pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Ukrainas Augstākā tiesa 3. decembrī apmierināja protestētāju prasību un daudzo pārkāpumu dēļ anulēja Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par 21. novembrī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju pasludināt Kremļa diktatora Vladimira Putina atklāti atbalstīto premjerministru Viktoru Janukoviču. Atkārtotajās 26. decembra vēlēšanās uzvarēja rietumnieciski orientētais Viktors Juščenko, bet Ukraina Putina skatījumā kļuva par ienaidnieci.

Vēl lielāku Kremļa saimnieka naidu Ukraina izpelnījās 2014. gada sākumā, kad toreiz jau par prezidentu kļuvušais Janukovičs "otrā maidana' rezultātā tika gāzts pēc atteikšanās nevēlas parakstīt sagatavoto asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, priekšroku dodot Krievijai. 2014. gada 22. februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par Viktora Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata un viņš aizbēga uz Krieviju. Tikmēr Krievija, izmantojot haosu Ukrainas politikā, iesūtīja savu armiju Krimas pussalā, to anektējot, bet aprīlī ar iesūtītajiem kaujiniekiem Doneckas un Luhanskas apgabalā uzsāka karu Donbasā.

"No vienas puses, Kijivas režīmam varēja apgriezt sprandu jau 00. gados, atņemot varu politiķiem, kuri ir pārdevušies, un pakarot "maidanā" visvairāk odiozākos nacistus," gremdējās sapņos Medvedevs, atbildot uz jautājumu, kādēļ Krievija nesāka "specoperāciju" Ukrainā krietni agrāk. "No otras puses, šādi konflikti prasa ekonomiskās un militārās varenības uzkrāšanu, jo skaidrs, ka arī toreiz NATO valstu iejaukšanās bija praktiski neizbēgama, par spīti visiem viņu apliecinājumiem par draudzību un partnerattiecībām ar Krieviju. Šodien mūsu valsts ir daudz stiprāka nekā pirms 20 gadiem, un daudz labāk sagatavota šādam konfliktam."

Medvedevs gari un plaši stāstīja, kā Ukraina un NATO visu laiku provocēja Krieviju, alianse visu laiku Krieviju mānīja, bet miermīlīgā Krievija ilgi visu pacieta, cienīja Ukrainas tiesības uz neatkarīgu politiku, bet pēc "neonacistu" nākšanas pie varas Kijivā, karš bija neizbēgams.

Viņš atkārtoja, ka nekādu miera sarunu ar Ukrainu nebūs, tikai par bezierunu kapitulāciju. "nevienam PSRS (atšķirībā no Amerikas) nenāca prātā sarunāties ar Hitleru par mieru kara beigās. Tikai pilnīga un beznosacījuma kapitulācija. Un tagad jādarbojas tāpat — piespiežot bijušo Ukrainu pie miera tikai un vienīgi uz Krievijas nosacījumiem."

Medvedevs uzsvēra, ka Ukrainas uzņemšana NATO būs kara pieteikums Krievijai, kaut gan pati Krievija esot ļoti miermīlīga un nevienu neapdraud. 'Krievija šodien neapdraud NATO, negrasās uzbrukt alianses dalībvalstīm un vēl jo vairāk pārvērst tās iedzīvotājus sīkdispersijas radioaktīvos putekļos. Tas viss ir Rietumu propagandas vēmekļi," viņš stāstīja, neaizmirsot atgādināt, ka jebkādas naidīgas darbības "bijušās Ukrainas vai citu Krievijai vēsturiski tuvo valstu teritorijās" izraisīs asu atbildi. "Bet vai visa planēta sašķīdīs lupatās, ir atkarīgs tikai no "otrās" puses saprātīguma."

Īsi sakot, vai nu būs tā, kā gribam mēs, vai paši vainīgi, tāds ir Medvedeva kārtējais brīdinājums.